Pienāca nakts, no kuras visvairāk baidījos

Mīļās mammas!

Laikam jau mums katrai reiz pienāk diena, kad jūtamies izsistas no sliedēm un paliekam aizmāršīgākas.

Es, diemžēl,tāda biju tieši pirms divām dienām un tam bija sekas.!

Pienāca diena, kad manas rokas palika vaļīgas, nogurums pārņēma visu un es izlaidu no rokām savu mazo zaķēnu, kas ar blīkšķi nakts vidū izkrita no gultas. Jūs nespējat iedomāties kas tas bija pa pārbīli un milzīgu šoku. Rokas un kājas trīc un raudot cenšos nomierināt bērnu. 

Šodien jau mazliet esmu nomierinājusies un beidzot sagremojusi šo notikumu bez asarām un nenormāla iekšējā pārdzīvojuma. 

Nekad mūžā nebiju tik ļoti satraukusies un nosodījusi sevi, jo aizmigu barojot bērnu gultas malā. Kāpēc es vienmēr viņu jutu, bet šoreiz nē? Kas bija par iemeslu manai rokai noslīdēt lejā? Vai nogurums? Negulētās un no miega saraustītās naktis? Tam nav izskaidrojums, bet Es māte biju pavirši izturējusies pret savu bērnu, un tas liek aizdomāties. 

Kārlītis bija aizmidzis un miegā veļoties uz sāna izkrita no gultas kurai nav īpaši liels augstums.  Šoks pašam no tā, ka atrodas uz zemes. Šoks no trokšņa, bet sasitumu un lielu asaru nebija. Nomierināju bērnu nepilnu divu minūšu laikā. Nolikām Kārlīti gultā, pabarojām un ļāvām lai padzīvojās pa mūsu gultu. Fiziski vesels, kustīgs un smaidīgs bērns, kas pēc kritiena turpināja smieties tā itkā nekas nebūtu noticis. Šķiet, ka vienkārši sabijies no kritiena, bet laikam mazliet sasitis austiņu, jo šad  tad pie tās pieķeras. Kārlis padzīvojās un aizmiga starp mums abiem līdz tētis viņu pārnesa uz savu gultiņu.

Es pa to laiku sāku histēriski raudāt un pārdzīvot. Nevarēju piedot sev par to, ka nenosargāju savu mazo dvēselīti. Lai gan Artūrs mani centās no visas sirds nomierināt, tas kādu laiku nebija iespējams. Katrs mazuļa vaids, kustība un pīkstiens miegā vēl jo vairāk lika sirsniņai sažņaugties. 
Pagāja stunda, līdz beidzot nomierinājos un aizmigu. 
Paldies Dievam, ar Kārli viss ir kārtībā. Pie ārsta neesam veduši, bet ja būs kāda nepieciešamība to momentā darīsim.

Mīļās, lai cik gara un grūta ir šī diena ko pavadām mājās, darbos un nedarbos atvēliet laiciņu sev. Laiku miegam, kafijas tasei, grāmatai vai kādam citam sev mīļam hobijam. Varbūt tad, mēs vairs nebūsim nogurušas un izsmeltas. 
Es vairs necenšos būt perfekta mamma, perfekta sieva un perfekta citiem radiem un draugiem. Es gribu būt pati, kas mīl un saudzē savus pašus dārgākos un kuriem ir laiks un enerģija. Nedalīta mīlestība un rūpes  bez noguruma sekām.

Sargājiet sevi un Dievs jūs sargās!