17.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sveikas!
Šoreiz gribu parunāt par mūsu bērniem, par to kā viņi uzvedās, mājās, uz ielas, sabiedriskaja transportā un veikalā.
Par to vai viņi klausa mūsu aizrādijumiem. Un par to ,ko viņiem atļaujam un neatļaujam.
Bērni ir dažādi tāpat arī viņu raksturs ir dažāds.. Bet kā viņi uzvedas mājās, jo pieļauju, ka šajā vecumā viņiem ir jāsaprot vairāk vai mazāk ko var un ko nē. Ir gan bļaušanas, gan iespītēšanās, gan tie acu skatieni "ak tad tu man neļausi, bet es darīšu tik un tā ".
Manā gadījumā ir tā, ka es savam, puikam (1,1) saku, bļauj , ārdies cik tu gribi mani tas neuztrauc, tas gan nav gadījumos kad viņš kaut ko sasit vai nokrīt un sasitās.
Bet piekritīsiet, lai gan mūsu bērni šajā vecumā nav īpaši lieli, bet atļaut visu un pēc katras brēkšanas ņemt rokās arī nav normāli..
Ir brīži kad mani kaitina tas, ka mazais neklausa, saku ka nav brīv, un ne šis tik dara pa savam..
Par uzdevību uz ielas, kad neguļ tad skatās apkārt, ir protams reizes kad pabļaustās, tad tikai vēlos ātrāk būt mājās. Par uzvedību sabiedriskajā transportā, tur arī ir reizes kad pabļaustās, tad ja var ņemu rokās un ejam sēdēt lai redz kas notiek apkārt, jo mani uztrtauc ko padomās apkārtējie, kad bērns bļauj.
Pastāsti, kā ir ar tavu bērnu, vai viņš klausa taviem aizrādījumiem?
Kā ir ar uzvedību mājās, sabiedriskajā transportā, veikalā un uz ielas?
bērni pārbauda vecākus ik uz soļa. protams, ka mums ir jāturās pretī.
meitai ir 1,4g un reāli tikai pēdējā lielveikala apmeklējumā viņa uztaisīja kašķi - paši gan bijām vainīgi, jo bērnam nāca miegs, ēda pīrādziņu, kuru vajadzēja nedaudz izņemt no viņas rokām, lai uzvilktu cimdus. bet tā ir bijusi vienīgā tāda reize. lai nebūtu skraidīšana pa veikalu, uz veikalu braucam ar ratiem vai arī ņemam lielos iepirkumu ratus. tie ir ērti un bērns ir augstāk un visu redz vēl labāk.
zemē krišana mums arī tiek praktizēta. parasti tas ir mājās. tad nu atļauju, lai paraud, mazāk čurās 😃 uz ielas gan ir gadījies, kad ejam pastaigā bez ratiem, bet viņai ne pa kam negribas iet ar kājām! 😃 tad vnk apsēdās zemē un viss.
sabiedriskais transports ir mūsu pārvietošanās līdzeklis. atceros, ka saņēmām aizrādījumu no kādas krievu tautības kundzes, kad mazā meita (tad viņai bija apm 6nedēļas) sāka raudāt. bet ir ziema, gluži bērnu neizņemsi ārā. viņa arī neraudāja tik ļoti skaļi, lai šai kundzei, kas sēdēja otrā galā, traucētu. blakus trāpījās arī jaunie vecāki, kur puisis (viņš tiešām bija jauns) ļoti pozitīvi pateica - tas ir normāli, bērni taču raud! 😀 vairāk gan laikam īpaši nav sanākuši trači transportā.
Šajā vecumā (un pamatā visu pēdējo gadu) varu teikt, ka bērns mani klausa, nupat jau sāk arī klausīt uz acu skatienu. Protams, viņš izrāda emocijas, reizēm apkārtējiem netīkamā veidā, ir viņam bērniem raksturīgie stiķi un niķi, bet normas robežās. Grūts, ļoti grūts, līdz pat izmisumam grūts, bija laiks no 5 mēnešu līdz 3 gadu vecumam. Bija ļoti daudz jautājumu, bet galvenie "kādēļ ar mani tā notiek?" un "ko es daru nepareizi?". Apmeklējot virkni gudru cilvēku, vienmēr saņēmu vienu un to pašu atbildi - visu es daru pilnīgi pareizi, rezultāts tam būs, tikai bērns ir tāds, kāds nu viņš ir. Šobrīd visi apkārtējie kā viens mani uzslavē, ka tam, ko esam darījuši, ir lieliski rezultāti, bērns ir kardināli mainījies, kas nebūtu noticis, ja es vienkārši būtu paļāvusies uz citu teikto "nekas, izaugs!". Daži bērni izaug, bet nemainās, kā rezultātā, vecākiem nemainās tas "es netieku galā!", tikai pieaug un pastiprinās šī sajūta. Beigās tiktāl netiek galā, ka vienkārši visam atmet ar roku, un bērns izaug tik ļoti "savā vaļā", ka problēmas rada ne tikai savai ģimenei, bet visai sabiedrībai.
Mana pieredze ir tāda, ka bērnam nav vienmēr jāklausa, nav vienmēr jābūt rāmam, bet vecākam ir jāredz robeža - cik bieži bērns to dara, cik intensīvi bērns to dara, cik vecumam atbilstoši bērns to dara, jo ir loģiski, ka lietas, ko dara viengadnieks, vairs nekādā gadījumā nedrīkst darīt piecgadnieks. Ja vecāki redz, ka bērna uzvedība un klausīšana ir tālu aiz pieļaujamā robežas, jāvēršas pēc padomiem un palīdzības pie jomas speciālistiem.
nu mus iet dažādi, meitai drīz būs 1,5 g,v., pagaidām jau nav nekādu lielo problēmu, tā kā ir sava mašīna tad ar sabiedrisko neesam sen braukušas, bet ja vajag tad tās 10 min., viņai šķiet interesantas, veikalā- veikala ratos iekšā un viss labi.
mājās iet dažādi, bet saucamais Lupatiņas stāvoklis sen nav bijis, tik varbūt skaļāk ko ir protestējusi, bet ne daudz.
jā un konsekvence tā ir svarīga, un neaizmirstama lieta.