Olivera attīstības ceļš.

Oliveram pēc mēneša jau būs gadiņš. Vēl gan nestaigā patstāvīgi, es tikai par to priecājos. Jo bērns ilgāk lien un rāpo - jo labāk viņa mugurai.

Pirmie Olivera dzīves mēneši bija savādāki kā citiem mazuļim. No smagajām dzemdībām un visa pārdzīvotā Oliveram bija ļoti paaugstināti tonusi. Pirmajās nedēļās cēla pats galvu augšā, nu nekādīgi nebij mierā ar atstutētu galvu. Tas arī bija pats sarežģītākais laiks Olivera attīstībā. Laikam ejot viss jau sabīdījās pa plauktiņiem. Ap 4 mēnešu vecumu operatīvi velties bija sācis, tonusi arī jau bija diezgan nostabilizējušies. 

man par pārsteigumu Olivers neilgi pēc pusgada jubilejas piecēlās kājās. Mājās viss tika likts zemu, lai nav interese celties, bet tas nemazināja bērnā vēlmi stāvēt. Daudz krita, gāzās. Daudz reizes kopā raudājām, Olivers, jo sasitās, es - ka nenoķēru.

ap 7 mēnešu vecumu bija iemācījies rāpot arī, pēc pāris nedēļām pats apsēsties. Bija jau atnākusi vasara, un varēja ar četrkājainajiem draugiem kopā pa paglmu rāpot. Viss notika tik strauji, ka nesaprotu, kur palika mans guļošais mazulis. 

Vakar atzīmējām 11 mēnešu jubileju, Olivers patstāvīgi vēl nestaigā, gar mēbelēm gan ļoti ātri tipina, bet vel ir rāpotāja titulā. Rāpo tādos tempos, ka ar kājām ejot grūti panākt.

Ar nepacietību gaidu, kad sāks staigāt, bet vai tas ir vajadzīgs tik ātri? Labāk jau, lai vel parāpo. :)