Nopietni un nenopietni ticējumi Lieldienām

Tie nopietnākie Lieldienu ticējumi, patiesībā, ir tāda kā Lieldienu tradīcija, svētku sastāvdaļa – ticēt un darīt to, kam tici. Un, kas zina, varbūt, ja stipri un no visas sirds ticēsim, cerēto rezultātu arī sagaidīsim! Bet parasti mūs mēdz nomākt skepse, attiecībā uz ticējumiem. Populārākie ir par šūpošanās tēmu.

Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā lēni un līgojoties nozied linu druva.

Un te nu mazliet atļaušos iekopēt Jums humoram tādus nenopietnus Lieldienu ticējumus!

Vislabāk ir Lieldienās vispār neēst. Ja tomēr nevari bez ēšanas iztikt, tad ēd kaut ko, kas nav olas.

Ja Lieldienās no olu ēšanas nepaliek slikti, vajag šūpoties, ja arī tas nepalīdz, nāksies kā parasti piedzerties.

Kas Lieldienās šūpojoties izkrīt no šūpolēm un nolauž kaklu, to nekad vairs nepiemeklē nelaime.

Stiprāko Lieldienu olu vajag glabāt vēsā vietā līdz nākamām Lieldienām un tad apēst. Tad nākotni varēs redzēt, vai arī halucinācijas.

Lieldienu rītā novelc bikses un notupies pie kaimiņa mājas krūmos un steni. Ja nāks kaimiņš, saki, ka esi lieldienu zaķis un dēj olas. Ja arī olas izdēt neizdosies, vismaz pa zobiem dabūsi.

Kas olas ēdīs bez sāls, tas kļūs par ministru.

Kas Lieldienās apēdīs 666 olas, tam sātans netiks klāt.

Varbūt arī Jūs esat atraduši kādā interneta vietnē ticējumus, par kuriem varam vien pasmaidīt? Padalieties!