Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Vai tikai mūsu mājā neiespējamā misija ir apģērbt 10 mēnešus vecu mazuli?!
Katru rītu, katru vakaru.. katru reizi kad cenšamies doties laukā , es jau zinu kas mani sagaidīs ! Bēgoš, raudošs bērns, kuram nez kāpēc nepatīk ka viņu ģērbj. Protams, nav jau arī laiks.. Mantas, kaķis un visa pārējā sadzīve taču ir tik interesanta..
Tad nu cenšos kā māku.. Esmu nu iemanījusies ,kā fiksi un bez trača dabūt drēbīti vismaz pāri galvai. Tad jau saprot kas notiek, iesledz zibens ātrumu un spēj tik skriet pakaļ. Noķerot un ieliekot klēpī protams vēders gaisā, kājas gaisā spirinās, rokas nesaliekamas un sākas balss parādīšana..
Pirms laukā iešanas laikam vispār nav pieminēšanas vērts! Tad jāģērbj vēl džemperītis pa virsu, cepure, apavi. Cepure Laigan tiek norauta desmitiem reižu līdz no 5.stāva noejam līdz ratiem , kurpes tiek pievarētas kā izklaide ratos
Ja es pajautātu mazajam kundziņam , kas par vainu?! Viņš manuprāt atbildētu , ka arī plikam nav ne vainas !Laikam vienkārši jāgaida kad pats sāks sevi apģērbt
Domāju, domāju.. un nevaru izdomāt!!
Esmu ko nepareizi izdarījusi agrāk??!
Tas tāds pārejas process, jo viss tik interesants, ka nav laiks mierā nostāvēt??!
Kad tas viss pāries??!
Labi, ka mums ir ļoti silts mājās.. bieži uzvelku vien T-krekliņu un pamperā dzīvojās. Zeķes pa māju neatbalstu kā tādas, lai pēdiņām plikām iepazīst visu! Un bodiju- Mhm, pamēģini tikai dabūt pogas apakšā ciet
Mīļās mammas, labprāt paklausītos līdz kādam vecumam jums bija "neiespējamā misija" apģērbt savu mazuli, vai kādus interesantus paņēmienus kā to fiksi izdarīt :)
Meitai pēc mēneša 2 gadi, bet tikai tagad sācies niķis, ka negrib kaut ko ģērbt. Sākumā bijām apjukuši, bet tad pamanījām, ka tas ir tikai tad, ja tiek piedāvātas kādas noteiktas drēbes. Izrādās, ka kleitas viņa negrib nemaz, bet ar biksēm problēmu nav nemaz😀 Arī jakām ir tādas, kuras patīk, un arī tādas, kuras sev klāt nelaidīs😀
Mēs tikàm diezgan ātri "sveikā cauri" ar šo "neiespējamo misiju" 😀 kad bija pavisam mazs, arī nepatika, ka ģērbj, bet bija ziema, nevarēja ārā doties pliks, līdz ar to mēs nopirkām Lidger guļammaisu, tad arī dēliņš nebija japauno, bet pietika uzvilkt bodiju un zeķubikses, bodiju vilkām tādu, kas ir ar kniedītēm, ne to, kas velkās pari galvai 😀 vēlāk, kad mazais jau palika patstāvīgāks, sāku piedāvāt izvēli starp 2 apģērba gabaliem - kad viņš izvēlējās, stāstīju, ka ļoti laba izvēle, tādas un tādas krāsas, kas piestāv actiņām, pateicos par to, ka atļauj ievilkt rociņas, kājiņas utt., kamēr tā runājāmies, viņš jau bija saģērbts - bez raudāšanas, mukšanas projām, vienkārši guļot vai sēžot 😀 citreiz, ja noversās no ģērbšanas procesa, tad centos pakomentēt to, uz ko viņš skatās (piemēram, lampa vai tapetes), tad atkal atgriezāmies pie ģērbšanās procesa 😀 kaut kā tā 😀