Mūsu ROTAĻLIETU stāsts

Kurā mirklī mamma pazaudē kontroli pār rotaļlietu daudzumu? Un jau pēc mēneša mājās noteikti ienāks atkal jaunas - ģimene, draugi, radi, paziņas. Visi gribēs kādu nieku uzdāvināt bērniem. Ja godīgi, es tiešām esmu pazaudējusi kontroli. Jau pati dažreiz jūtu, ka braucot mājās ļoti vēlu, roka veikalā sniedzas pēc kādas rotaļlietas, kas, patiesībā nav vajadzīga, bet kaut kur zemapziņā šķiet, ka mēs tādējādi kompensējam savu nebūšanu. Ehh.. Bet sākums bija cerīgs. Sākumā likās, ka spēšu turēties tam visam pretī. 

Bet laikam jāsāk ar visu pēc kārtas. 

Iedvesmojoties no Māmiņu klubā šajā mēnesī aktualizētas tēmas, kad @Huggies Rotaļzemes ietvaros gan speciālisti, gan mammas dalās ieteikumos par to – kā kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar savu mazulīti, par rotaļlietām, kurām vajadzētu būt ikviena bērniņa mājās, lai palīdzētu tam attīstīties. Mazulim ienākot ģimenē katra mamma zina un ir pārliecināta, ka ir un būs pati labākā. Sākot no bērniņa barošanas ar krūti, beidzot ar pašu gatavotiem biezenīšiem un rotaļlietām, kuras nedzied, nespīd un nevibrē, bet ir tikai no dabīgiem materiāliem, mutē bāžamas, graužamas un noteikti pilnīgi atbilstošas meitiņas vecumam.

Labi, es palieku nedaudz sarkastiska. Bet ne bez iemesla. Meitiņai kļūstot arvien vecākai, mājās arvien vairāk un biežāk ienāca dažnedažādākās rotaļlietas – gan pašu iegādātas, gan ciemiņu atvestas un tā ideālās mammas būšana ar tikai labajām rotaļlietām, izgaisa.. Ehh. Nu tā gadās.

Kāpēc vispār par to runāju – jo tikai izejot visiem cauri šiem posmiem, noteikti sapratīšu, kurā mirklī pazuda kontrole un rotaļlietas un “šķietamās” meitas vajadzības ņēma virsroku. Man ļoti patīk gan princeses, gan Disney animācijas multfilmu varoņi, esmu absolūtā sajūsmā par LEGO Duplo un Lego parastajiem  - tos ar siltām sajūtām atceros arī no savas bērnības. Tikai ne tik lielā daudzumā.  

Līdz mirklim, kad mājās ienāca dažādo rotaļlietu kalni - ak, prieks un laime – mūsu mājās valdīja Piklers, Montessori, Hendlings un citi bērnu attīstībai draudzīgi principi. Nav jau arī tā, ka man tie nepatika. Pat ļoti patika un es tiešām centos gan māju iekārtot, gan ar meitiņu darboties, balstoties uz šiem principiem, tomēr arvien vairāk un vairāk Tu saproti, ka laika kļūst mazāk, rotaļlietu gatavošana un augošā vajadzība pēc izklaidēm sāk pārņemt jebko, ko sauc par “sieviete”, “laimīga mamma” “mamma, kura atrod laiku arī sev”.

Kad pirmais emocionālais mirklis ir pagājis, Tava bērna pirmā rotaļlieta ir ieņēmusi goda vietu plauktā starp fotogrāfiju rāmīšiem, krietni augstu virs zemes.. vairs ne mazās gultiņā un vairs ne ikdienā viņai blakus, spēlējoties, jo ir tik daudz kā jauna, krāsaina, koša, skanoša, vibrējoša un vēl un vēl un vēl. 

Pirmā rotaļlieta bija manis pašas gatavota. Man, šobrīd šī rotaļlieta ir palikusi vien ar emocionālu vērtību, kādreiz tā bija arī diezgan funkcionāla. Saglabāšu to par piemiņu. Laikā, kad vēl gaidīju Līnu un to gatavoju pašai bija kauns – nu nopietni? Labāk nevarēji, es sev stāstīju. Tagad zinu, ka tā bija pati labākā rotaļlieta, ko varēju viņai pagatavot. Es pat ausīs iemanījos iešūt čaukstīgu maisiņu, lai mazajai ķeroties pie austiņām būtu kāds elements, kas piesaista papildus uzmanību. Ā – vēl vēderā iešuvu kinderoliņu ar sēkliņām, lai ir kā maziņš grabulītis. Vispār es biju ārkārtīgi lepna. Par to, ka es vispār to izdarīju!

Vēl es nebeidzu sevi slavēt par krusttdūrienā izšūtu spilventiņu. Maziņu, man tas prasīja ļoti daudz laika, jo rokdarbi man nav mīļākā nodarbe, bet zināju, ka kaut ko īpašu vēlos.  Pirms 14 gadiem tieši tādu biju veidojusi arī pirmajam bērnam un tagad viņiem abiem ir mazi, krāsaini spilventiņi, kur ir tapuši laikā, kad viņus gaidīju. 

Šujot savu pirmo rotaļlietu, paralēli tam – iepazinu talantīgas mammas Laines gatavotos bērnu draugus – Princeses, pirātus un super varoņus. Man tik ļoti patika viņu lādzīgais raksturs un vienkāršība, ka sapratu – gribu šādus draugus arī savai meitiņai. Tad nu pašdarinātajam zvēram piepulcējās jau prasmīgo Mammas roku Laines gatavotie zvēri – te Laines blogā vēl milzum daudz dažādu rotaļlietu – lielākiem un mazākiem bērniem. Lai gan mazajai Līnai tobrīd bija nepieciešams vien mammas tuvums un galvenā aktivitāte - mammas krūts meklēšana, manu apziņu ļoti sildīja prieks, ka pirmās rotaļlietas ir ar pievienoto vērtību. Šīm tāda bija.

Kaut kādā mirklī handmade rotaļlietu parādība mūsu mājās kļūst arvien retāka un retāka. Vismaz man tā, pat negribot, sanāca. Varbūt tipiski, varbūt tikai manā mājā, bet tās lēnām nomaina tie varoņi no animācijas filmām un veikalu plauktiem.