Mīļuma iemiesojums

Līdz ar slimošanu strauji attīstījusies Fejiņas valodiņa, un viņa praktiski nemaz vairs savā valodā neizmanto vārdus, kas aizgūti vēl no bēbīšvalodas.

Veikals, nauda (ak, cik merkantīli), lūdzu, paldies, dejot, malacītis, mīļš, lelle, jaka, bērni... Fejiņas vārdu krājumā ir ne tikai vieglie un skanīgie vārdiņi, bet arī sarežģītāki, piemēram, bruņurupucis. Bet mēs šoreiz ne tik daudz par valodiņu, kā par vienu no viņas pēdējā laika iecienītākajiem vārdiem - mīļot.

Tiklīdz pārnāku mājās no darba, mazā dāma metas man apskāvienos un sauc - mīļot, mīļot! Un regulāri viņa ierāpjas man klēpī, sakot, ka vajag mīļoties. Ziniet, tas ir tik forši. Un pat ja šajā brīdī manas smadzenes darbojas kā mazi zobratiņi, jo jāpadara vēl 101 darbs, es pilnībā izbaudu mūsu mīļošanās procesu, jo, kas zina, līdz cik gadu vecumam gan viņai gribēsies mīļot mammu un kad pašai savas intereses būs svarīgākas.

Tiesa, mīļot viņa ir gatava visu pasauli. Šodien pat, ieraugot pīles, viņa sauca, ka pēk-pēk vajag mīļot, un tad vēl tas sunītis, kas nāca pretī. To arī vajagot samīļot. 

Tajā pašā laikā mamma no mīļās var kļūt arī par slikto jeb, kā saka Fejiņa, "mamma dummī", kas nozīmē, ka mamma ir dusmīga un nebūt ne vairs mīļa. Tad palīdzība tiek meklēta pie brāļa. Piemēram, ja sastrādātas blēņas un mamma saka "nu-nu", tad Fejiņa izmisuma pilna skrien pie sava brāļa, viņu apķer un sauc: "Brāli, mīļo! Mamma dummī!" Protams, tas nav uz ilgu laiku un ātri vien Fejiņa aizmirst, ka mamma ir bārusies, un jau pavisam drīz ir klāt mīļoties. Ar savu mīļumu viņa cenšas "izbraukt brīžos", kad vakaros laiks gulēt. Tad viņa smejas no sirds un ir gatava samīļot visu pasauli.

Patinot filmu atpakaļ par vairākiem gadiem, dēla attīstībā neatceros tādu posmu, kad viņš nāktu klāt un teiktu, ka nu ir laiks mīļoties. Viņam bija svarīgi, lai mamma apskauj pirms gulētiešanas un iedod buču, bet ne sēdēšana klēpī, bučiņas un mīļošanās.