Laukā jau atkal līst - laiks rokdarbiem

04. Oct 2019, 16:08

Jūrmalā šodien kārtējā lietainā diena. Tāpēc jau atkal domājām, kā īsināt laiku un izklaidēties, ja reiz nevaram iziet ārā.

Pie katras rokdarbu nodarbes ir kārtīgi jāpadomā, vai manis izvēlētais nebūs par grūtu un mazais cilvēks to varēs izdarīt. Un pats galvenais, vai gūs no tā prieku. Tāpēc šoreiz izvēlējos ko pavisam vienkāršu, bet izklaidējošu un tādu nodarbi, kas attīsta mazo motoriku un koncentrēšanās spējas.

Šiem rokdarbiem būs nepieciešams:

Aplikācijas papīrs
Līmes zīmulis
Mammas izgriezti dzīvnieku šabloni (Iepriekš jau sameklēju mātē Googlē, izprintēju un izgriezu)
Uzlīmes

Ņemam vienu krāsaino lapu un izkārtojot izgrieztos attēlus, mēģināsim izveidot kaut ko loģisku.

Ļāvu mazajam izpausties un centos daudz neiejaukties. Iesākumā tikai parādīju, kā ir jādarbojas ar līmes zīmuli. Viņš protams mēģināja nozīmēt visu lapu un ar pirkstu izbakstīt visu līmi. Bet tas ir saprotams, jo pirmo reizi tādu redzēja.

Nedaudz mums nevedās šablonu uzlikšana uz uzsmērētās līmes. Nezinu tas bija tāpēc, ka viņš vēl ir maziņš un īsti nesaprata, vai tomēr tas, ka nebija laika koncentrēties, jo izsmērēt līmi pa visu lapu taču ir tik forši.

Iesākumā daudzus dzīvniekus viņš mēģināja pielīmēt vienu uz otra vai ar kājām gaisā. Nedaudz piepalīdzēju un pakoriģēju, lai mums izveidojas vismaz kaut kas loģisks un varam dzīvnieciņiem salīmēt actiņas.

Biju gandrīz 100% pārliecināta, ka šī būs jautra nodarbe. Bet ziniet, tik nopietnu sejas izteiksmi es reti viņam redzu. Viņš tik ļoti koncentrējās uz darbiņu, ka vispār nesmaidīja.

Kad attēls bija izveidots, mēs ņēmām Actiņu uzlīmes un līmējām dzīvnieciņiem actiņas. Šķiet, ka no visa, šī lieta viņam patika vislabāk. ( Arī līmes izķēzīšanai nebija ne vainas) Šeit bija diezgan precīzi jāuzlīmē actiņas pareizajās vietiņās. Un viņš tiešām centās precīzi uzlikt viņas vietā. ja nesanāca, tad ņēma nost un lika vēlreiz. Es priecājos, ka viņš nemēģināja vienkārši kaut kur uzlīmēt, bet tiešām tur, kur vajag.

Un te nu pēc vairāk kā pus stundas nopietnas darbošanās, es beidzot sagaidīju smaidu. Nekas tā neuzjautrina bērnu kā saplīsusi acs. Viņš plēsa nost no uzlīmju lapas actiņu un viņa saplīsa. Bērns pārsmējies un izbrīnīts kā viņam kas tāds ir izdevies.