Labāk dažkārt vecmāmiņai visu nepastāstīt

Ir cilvēki, kurus es labāk redzu ejam nekā nākam. Un viena no tādām ir arī mana vīramāte, kurai vienmēr būs viedoklis. Par visu un visiem. Viņa zinās, kā citam nevajadzēja darīt, vai vajadzēja, viņa zinās, kā mums vislabāk iekārtot mājokli un kā ģērbt bērnu.

Jo mēs taču nejēdzam no dzīves pilnīgi neko. Patiesībā, pareizāk būtu teikt, ka, pēc viņas domām, no dzīves nejēdz pilnīgi neviens, tikai viņa. Šādās reizēs man gan nākas ļoti sevi savaldīt, lai nepvaicātu, kāpēc tad, ja viņa visu tik labi zina, viņa atrodas tur, kur ir, nevis dzīvo laimīgu, skaistu dzīvi?

Pareizi uzminējāt, visvieglāk jau ir būt dīvāna ekspertam un ne jau velti klīst leģendas, ka neizdevušies aktieri un režisori kļūst par kritiķiem. Nu, lai ik pa laikam iekostu tiem, kuriem ir vairāk talanta, varēšanas un apņēmības.

Manu mazo Fejiņu ik pa laikam tomēr atkal un atkal mēdz apciemot kāda saaukstēšanās. Bet tas jau piederas pie lietas - vīrusu laiks, bērnudārzs, kurā, kā stāsta pati audzinātāja, vīrusi visu laiku riņķo gaisā. Bet vīra mātei par to ir ko teikt - mēs taču bērnu pietiekami labi neārstējam, tāpēc jau arī viņa mums puņķojoties un mēdzot klepot. Vajagot dot antibiotikas, tad viss uzreiz būs kārtībā, un aizvest beidzot pie ārstiem.

Ja vien viņa zinātu, cik ārstus šo divu mēnešu laikā esam jau apstaigājuši, kādas pārbaudes esam veikuši. Loģiski, ka vienā reizē, uzklausot mūsu ārsta - dīvāna eksperta - Google diagnožu lasītājas kārtējo pamācību, tomēr izstāstīju, pie kādiem speciālistiem Fejiņa jau ir bijusi. Un tad sākās… Gudra spriedelēšana par to, ka neesmu vedusi pie pietiekami labiem speciālistiem, nav izrakstītas īstās zāles.

Un šādā reizē es kārtējo reizi pārliecinos, ka, lai arī cik viņi būtu tuvi, ir cilvēki, ar kuriem tomēr vajag ieturēt distanci un pārāk daudz par savas ģimenes dzīvi nestāstīt. Tas nekas, ka Fejiņas vecmāmiņa, kura dziļi sirdī vēl savai mazmeitai tikai labu, taču reālajā dzīvē ir kā nagla pakaļā ikvienam, jo pašai vienkārši nav ar ko aizpildīt savu laiku. Tāpēc vislabākais veids, kā to izdarīt, ir mācīt dzīvot citus.

Vai arī Tev ir kādi radinieki, no kuriem centies turēties pa gabalu?