KRISTIĀNA PODIŅMĀCĪBA- esam jau gandrīz atvadījušies no autiņbiksītēm

Kopš esam uzsākuši podiņmācības skoliņas gaitas ir pagajuši jau trīs mēneši un es varu tikai priecāties par panākumiem un jauno pieredzi podiņmācības apguvē. Pa šiem trim mēnešiem mēs esam jau gandrīz atvadījušies no autiņbiksīšu lietošanas un ikdienā izmantojam tikai auduma biksītes.

Mums ir savs podiņa"klikšķs"!

Jā, mes esam sagaidījuši savu "klikšķi" un podiņa  apgūšana mums nu jau ir veiksmīga. Kad Kristiāns vēlas iet uz podiņa viņš skrien pie kāda no pieaugušajiem ,kas ir tuvumā un pats prasās uz podiņa. Lai arī bikšeles pats māk novilkt, viņš vēlas, lai viņam kāds palīdz tās novilkt un uzlikt uz podiņa. Protams pēc katras nokārtošanās reizes viņš tiek paslavēts par labo darbiņu, kas viņu aizvien vairāk mudina iet uz podiņa. Uz podiņa mēs beidzot esam iemācijušies iet gan pa mazām , gan pa lielām darīšanām.

(Neskrienu uzreiz uz podiņa, bet ciešos līdz pēdējam)!

Kristiāns cenšas vienmēr nonākt līdz podiņam laicīgi un tajā nokārtoties pats, bet ceļš līdz tam nevienmēr ir tik tuvs. Esmu ievērojusi, ka viņš uz podiņa iet, kad tiešām ļoti, ļoti vaig un ciešas līdz pēdējam brīdim. Parasti iemels ir tas, ka Kriksis ārā spēlējas baseinā vai arī  kaut kur zālītē ar savām mašīnām un viņš tik ātri negrib beigt spēleties ar mantām, tāpēc podiņu sanāk atstāt otrajā plānā un ciesties tik ilgi, kamēr vairs tiešām nevar izturēt. Lai nebūtu visu laiku tā ik pa brīdim, mēs katrs vairākas reizes viņam pajautājam vai viņš nevēlas uz podiņa pasēdēt un, ja ir šāda vēlme, tad skrienam uz podiņa. Lielā ciešanās mums arī ir pastaigu laikā. Parasti pastaigās mēs dodamies bez pampera un pastaigas nereti mums ilgst līdz divām stundām. Protams pastaigās, šajā karstajā laikā, tiek uzņemts arī daudz škidruma, kas vēlāk pārtop par vēlmi nokārtoties krūmiņos. BET diemžēl ar nokārtošanos ārā krūmiņos mums neiet nekādi. Ne stāvus ne arī turot rokās  viņu.  Viņš nevēlas vispār nokārtoties citur kā tikai podiņā. Mums parasti ir līdzi rezerves drēbītes ja arī nepaspējam tādos gadijumos līdz mājām.

„Kā Jums veicās ar bērna pierunāšanu, nokārtoties krūmiņos, kad ir šāda vajadzība?”

Diendusas bez autiņbiksītēm!

 Jau kādu laiciņu ejot gulēt diendusu, mēs izmantojam tikai auduma bikšeles. Parasti mūsu diendusas ir no 1,5-3 stundām garas un tajā laikā parasti izguļam sausu miedziņu. Ja arī diendusas laikā vēlme ir apmeklēt podiņu, tad viņš mēdz sākt grozīties pa gultiņu un tad es uzlieku Kriksi uz podiņa, kur viņš izdara, kas darāms un aiziet tālāk gulēt diendusu. Ja diendusas laikā nav  cēlies, lai nokārtotos, tad viņš to izdarīs pēc piecām minūtēm, kad būs pamodies.

Eksperimenta naktis ar veiksmīgiem un neveiksmīgiem rezultātiem.!

 Tā kā visa diena mums tiek aizvadīta tikai auduma bikšelēs un parasti dienas beigas tiek sagaidītas ar sausiem rezultātiem, tad arī naktis tagad mēs mēģinām izgulēt sausas. Bieži, kad arī pampers tiek uzvilkts uz nakti tad no rīta pamostoties tas ir sauss, bet tad gan pirmā lieta pēc pamošanās noteikti ir podiņa apmeklēšana. Lai arī naktīs mums būtu retāk jāizmanto pampers, pirms miega mēs nedodam daudz šķidruma. Un šīm pūlēm ir lieliski rezultāti, ja pirms  miega netiek izdzerta kāda ledus tējas glāze vai ūdens. Lai gan šajās karstajās dienās šķidrums tiek uzņemts daudz vairāk nekā parasti, tad arī naktis ir retāk sagaidāmas ar pozitīviem panākumiem. Bet vienozīmīgi man ir prieks, ka arī drīz mēs varesim pavisam pateikt atā ātā autiņbiksītēm un pamazām ar maziem solīšiem mēs tuvojamies aizvien tuvāk lielo puiku dzīvei.