Aukstāks laiks nav šķērslis ratu pastaigām

Beidzot ir pienākusi ziema. Kādam ilgi gaidīta, kāds varbūt jau nevar sagaidīt pavasari (ja godīgi, es arī). Taču, par spīti puteņiem un vējiem, mēs ar Laumiņu esam par iešanu laukā. Protams, tagad, kad laukā mīnusi, mūsu stundām garās pastaigas sarukušas uz īsākām un vienā piegājienā nepievaram 10+ kilometrus, taču bez iešanas laukā mēs nevaram.

Lai gan mūsu ratiem ir kāju pārsegs, kuru, kārtīgi uzsedzot, mazajai dāmai laukā pat nebūs snīpja gals, Lauma ar ko tādu nav mierā. Un es viņu pilnībā saprotu, jo ir taču jāredz, kas notiek apkārt.

Silti cimdiņi, cepure, siltais maiss, kurā patverties ratos sēdošajai no vēja, Hupas ziemas apģērbs un zābaciņi, savukārt man – jauni, silti cimdiņi, kuri nelaiž cauri vēju, lai jau pēc pirmajiem metriem negribētos ātrākt doties mājup, un silta jaka, kura aiztur vēju. Tāds ir mūsu pastaigas obligātais minimums, kuram pēdējās dienās esmu pievienojusi vēl vienu – krēmu sejai pret vēju.

Katru gadu, tuvojoties aukstajai sezonai, kosmetoloģe man atgādina, ka pirms došanās laukā krēmu, kas palīdz sejas ādu aizsargāt pret vēju, vajag lietot gan man, gan arī bērniem. Ja Roberts par šo ideju nav sajūsmā, tad Lauma gan. Kā īsta dāma piever actiņas, kad uz vaigu galiem smērēju viņai krēmiņu, ļaujot man to kārtīgi iemasēt sejas ādā. Un tādas nu mēs, meitenes, pasargātas no vēja, dodamies laukā. Ja iepriekšējos gados par sejas krēmu mēdzu aizmirst un vaigu gali tika aprauti ar vēju, tad šogad es esmu labojusies. Pat dodoties ikvakara skrējienā neaizmirstu uzsmērēt vieglu krēma kārtiņu.

Savulaik, kad pastaigās devos ar ratos sēdošo Robertu, līdzi termokrūzē ņēmu arī siltu tēju, taču pēc reizes, kad tēja izlija un visa soma kļuva slapja, no dzēriena līdzi ņemšanas atturos. Vismaz sirds mierīgāka, ka nav jāsatraucas par potenciālajiem plūdiem. Un, patiesībā, nedodamies jau arī laukā uz neskaitāmām stundām, lai nevarētu kaut nedaudz paciesties un padzerties atgriežoties mājās.

Esmu ievērojusi, ka ir mammas, kuras ziemas laikā pastaigās velk mugurā arī slēpošanas bikses. Vienmēr uz viņām esmu noskatījusies un prātojusi, ka varbūt arī man vajadzētu apsvērt šādu pirkumu, taču tā kā līdz šim nekad neesmu bijusi uz kalna slēpot, tad šādu pirkumu neesmu iekļāvusi savā iepirkumu sarakstā. Tā vietā aukstākā laikā izlīdzos, uzvelkto termobikses un termokreklu, kuru esmu pirkusi saviem ziemas skrējieniem. Un nesalst.

Priecāšos uzklausīt, kā ģērbjaties jūs, mīnusos dodoties ratu pastaigās, un vai uz sejas sev un mazajam smērējat krēmu pret vēju? Mēs patlaban lietojam Bubchen krēmu, kas paredzēts vējainiem un sliktiem laika apstākļiem, taču ļoti labprāt uzklausīšu atsauksmes arī par citu ražotāju produktiem.