Kā Amanda no maneklīša atvadījās jau 8 mēnesīšos.

Mēs māmiņas reizēm aizdomajamies par to,kā tad būs,kā atradināsim mazuli no māneklīša,kad tas būs,kā mazais uz to reaģēs u.tt.ar pirmo meitiņu no māneklīša atradinājām dažus menešus pēc tam ,kad sāka iet bērnu dārzā,tas bija uz gadu un 10 menesīšiem.Bet nu stāsts ir par Amandu.

Amandiņas knupīša stāsts aizsākās pirmajā menesītī pēc dzimšanas,no paša sākuma,kad mazulīti tikai gaidījām bijām iegādājušies Difrax firmas māneklīti,bet kad mazā piedzima,tikai tad sapratām-NAV ĪSTAIS!  Mazā atteicās no šāda māneklīša,tad nu vēlāk no Māneklis.lv saņēmām sūtījumu ar diviem brīnišķīgiem māneklīšiem ar viņas vārdiņu-AMANDA,viens bija bals,bet otrs rozā.

Tad nu ar lielu interesi izpakoju,novārīju un iedevu,lai redzētu,ko tad mazā darīs ar šo,ņems pretīm vai nē,nu re,ŠIS BIJA ĪSTAIS :) Tā nu ar šiem māneklīšiem meitiņa ndzīvojās līdz 8 mēnesītim,līdz šie maneklīši tika sabojāti-īsti nesaprotu pa kuru laiku,kas un kā,bet katrā ziņā izskatās ka maneklīšu gali ir sagrauzti un tūliņ tūliņ var nonākt nost,tad nu lai nepakļautu bērniņu briesmām,lai neaizrītos ar maneklīša galu,atņēmu un noliku par piemiņu viņas kastītē (tādi ir abi).

Tālāk sanāca tā,ka ar pavasara vēstnešiem atnāca arī saslimšana ar plaušu karsonīti,gāja pagrūti,šajā laikā sapratu kā tas ir,ka mazulis pa naktīm ceļas augšā un mammas miegs ir saraustīts,teiksu godīgi,cepuri nost to mammu priekšā,kas ir tik stipras,lai to izturētu un pie ta pierastu.Aizmigšana notika ucājot uz rokām,dziedot dziesmiņas,nelīdzēja ne māneklītis,ne silts pieniņš,tējiņa,ūdentiņš,nekā.Tā nu katru dienu divas nedēļas.Bet tad,kad mazā atvesļojās,viss bija atpakaļ ka ierasts,izņemot vienu.Nopirkām jaunu māneklīti,tādas pašas firmas un formas,bet pa velti,ta tagad kalpo kā mantiņa ar kuru paspelēties un pamētat pa gaisu.Šajā slimošanas laikā,kaut kas ir izmainījies,īsti nesaprotu kas,bet ir,mazā māneklīti vairs nevēlas,intereses sēc iedevu arī veco,bet nekā,nevajag viņai vairs šīs gumijas :D

Nu re,katrā ziņā man ir liels prieks,kad tas ir noticis šādi,nebūs jāizdomā pasaciņas,ka zaķis aiznesis uz mežu vai suns kaut kur paslepis.Tagad man ir maza dāmīte bez māneklīša.

Japiebilst kad iemigšana ir tada pati kā iepriekš,tikai bez māneklīša,bet ja naktī pamostas,blakus esmu nolikusi tējiņu,viņa to paņem padzeras un čuc tālāk.

Šī man tāda skaista,viegla un interesanta pieredze,salīdzinajumā ar vecākās meitiņas stāstu-māneklīša stāstu.

Baiba.