Glabāsim atmiņas

Mammas, vai Jums ir no Jūsu bērnības saglabātas piemiņas lietas? Slimnīcas aprocītes, apaviņi, pirmās drēbītes un citas lietiņas?! 

Zinu, ka ļoti daudziem vecāki ir saglabājuši šādas piemiņas lietas. Manuprāt tas ir ļoti ļoti skaisti! Tik forši ir atskatīties uz 20 un vairāk gadu seno pagātni, savām rokām aptaustīt lietiņas, ko iespējams esi redzējis tikai bildēs. Par nožēlu, man diemžēl nav nekā tāda no manas bērnības. Laikam mammai tad nebija aktuāli neko saglabāt. Žēl! Vīram mamma gan ļoti daudz ko ir saglabājusi no “tiem” laikiem, kad viņš bija pavisam maziņš. 

Skatījāmies vīra bērnības bildes, meklējām līdzību ar Oliveru, katrai mammai taču gribas, lai viņas bērns ir līdzīgāks viņai, nevis tētim! Bija bildes no Kristapa kristībām. Un fantastiskākais ir tas, ka apģērbs, kas viņam šajā dienā ir bijis mugurā ir saglabāts! Tie ir gandrīz 30!!! gadi!

Sagaidījām brīdi, kad Olivers būs tik pat vecs, cik tētis savā Kristību dienā un ietērpām viņu svētku drēbēs, lai uzņemtu foto! Žēl, ka pats auto nav saglabājies, tad būtu pavisam izcila bilde! 

Arī mēs jau no pirmās Olivera dzīves dienas saglabājam “atmiņu lādei” mūsuprāt svarīgākās lietiņas! Esam saglabājuši dzemdību aprocīti, kas Oliveram bija ap rociņu, pirmo drēbīšu komplektiņu ar apaviņiem, pat nokritušo nabas gabaliņu (par šo gan man ir šaubas vēl, vai to vajag, bet nu izmest paspēšu vienmēr). Šādi noteikti turpināsim mūsu “pirmo” lietiņu sarakstu, ko liksim kastē glabāšanai! Cerams arī Olivers pēc 30 gadiem ar sajūsmu skatīsies savas lietiņas un priecāsies, ka mēs ar tēti esam tās saglabājuši!