Fejiņa iet dārziņā: Pirmais rudens vīruss klāt

'

Nu tas ir noticis. Precīzi mēnesi kopš uzsāktas bērnudārza gaitas, mazo Fejiņu piemeklējis pirmais rudens vīruss.

Tas sākās pavisam negaidīti ar caurspīdīgām iesnām, kas līdzi atnesa klepu un arī aizlipušas actiņas. Tieši konjunktivīts ir tas, kas no visiem bērndārznieku jautājumiem mani satrauca visvairāk, jo atceros, kā pirmo reizi ar šo acu kaiti saskāros tad, kad bērnudārzu sāka apmeklēt vecākais dēls. Lieki teikt, ka tas man bija pilnīgs pārsteigums, jo par šādu kaiti iepriekš pat nebiju dzirdējusi. Toreiz ar to mocījāmies ilgi, jo kā bijām actiņas izārstējuši un atgriezāmies dārziņā, nācās sastapties ar mazāk atbildīgiem vecākiem, kuri bērna aizlipušās actiņas norakstīja tikai uz baisu miedziņu. Dažkārt auklītes noticēja, dažkārt nē.

Tagad nu šī nebūšana skārusi Fejiņu. Pfu, pfu, pfu, šoreiz salīdzinoši vieglā formā, un jau tagad redzams slimības finišs. Savlaicīgi to pamanījām, uzreiz noreaģēju, izvārot kumelīšu tēju, ar kuru mazgājām Fejiņas actiņu, savukārt aptiekā tika iegādāti homeopātiskie pilieni. Fejiņa par šo atrakciju gan nav īpašā sajūsmā. Ja vēl actiņu mazgāšana ar tēju viņai šķiet kaut cik pieņemama (starp citu, tieši šī procesa ietekmē Fejiņas vārdu krājumā ienācis vārds “tēja”, kuru viņa izrunā tik skaidri un pārliecinoši), tad acu pilieni ir pietuvināmi pasaules galam. Taču kaut kā uz priekšu tiekam.

Iesnas no caurspīdīgām un šķidrām ir pārvērtušās par zaļām un biezām un visvairāk novērojamas tieši no rītiem, kad deguns pil kā lāstekas marta saulītē. Starp citu, esmu ļoti pārsteigta par Fejiņas atdarināšanas prasmi, jo viņa ir apguvusi deguna izšņaukšanu! Dēls savos 6 gados to vēl neprot, bet Fejiņa šņauc degunu kā lielā! Tiesa, šīs atrakcijas ietekmē mums ļoti ātri pazūd tualetes papīra ruļļi, jo, ja nav pa rokai kabatas lakatiņu, Fejiņa dodas uz tualeti un tik pa vienai loksnītei plēš papīru. Lai slavēti visi augstie spēki par to, ka viņai nav nekādu pretenziju pret “puņķu atsūkšanu” un arī sālsūdens elpošanu. Tāpēc ceru, ka līdz nedēļas beigām meitēns būs pilnībā uz strīpas un gatavs atgriezties dārziņā, jo patlaban no rītiem Fejiņai ir lieli pārdzīvojumi par to, ka tētis devies uz darbu, brālis – uz dārziņu, bet viņai jāsēž mājās. Nu, cik gan ilgi to mammu var izturēt, ne?

Nejaukākais gan ir klepus, kas pagaidām ir sauss un parādās vakaros (kāds tam var rast izskaidrojumu? Pa dienu neklepo vispār nemaz).

Kā punkts uz “i” slimošanas sāgai ir zobiņš, kurš izdomājis izlīst tieši tagad, tādējādi, domājams, padarot visu slimošanu divtik nepatīkamu. Viens gan priecē – Fejiņa ir iztikusi bez paaugstinātas temperatūras un kopumā ir dzīvespriecīgs bērns (neskaitot tos dažus vakarus, kad histēriski raud un berzē ar rociņu smaganas).