D.Zande palīdz saprast manu emocionālo divgadnieku - noderīga lekcija

22. Sep 2022, 00:00

Gribu padalīties ar to kā Diānas Zandes lekcija “Divgadnieka attīstība, uzvedība un problēmsituāciju risināšana” deva man sirdsmieru un lika saprast, ka mans divgadnieks ir pilnīgi normāls bērns. Lai to paskaidrotu, man jāsāk ar iemesliem, kādēļ nonācu līdz tam, ka man ir nepieciešams cilvēks no malas, kas pastāsta par to kā darbojās mana divgadnieka prāts un kāda uzvedība šajā vecumā skaitās normāla. Visvieglāk to būs pastāstīt ar piemēriem, par dažām ikdienas situācijām, kas ir bijušas mūsmājā:

PSIHOLOĢES, PSIHOTERAPEITES DIĀNAS ZANDES LEKCIJAS MĀMIŅU KLUBA VECĀKU SKOLĀ->>>>

1.situācija

Uztaisu vakariņas – vārīti kartupeļi ar biezpienu. Abas sastāvdaļas uzlieku uz šķīvja un dodu bērnam. Ir kliedziens, ka biezpienu NĒ! Ok, noņemu biezpienu un dodu tikai kartupeļu. Ir vēl lielāks kliedziens, ka vajag biezpienu atpakaļ. Nu, ok, galva jau kūp, bet lieku biezpienu atpakaļ un mēģinu vēlreiz iedot savam bērnam vakariņas. Beigās viss pa gaisu, jo izrādās, ka biezpienu tomēr nevajag. Un tagad neder arī kartupeļi. Viss beidzās ar ir lieli puņķi, asaras un dusmas.

2.situācija

Ejam vannā. Vajag putiņas. Ātri pieleju putu šķidrumu, lai paspēj ūdenim tekot uzputot. Nav labi, jo gribēja PATS. Nu neko, dodu pašam. Protams, putu pilna vanna, saka, lai kāpj tik iekšā. Paziņo, ka putas nevajag un kliedz lai aizvācu. Taisu nu vannu pa jaunu un sekoju, lai šoreiz tur nav neviena putiņa.

3.situācija

Vakars. Ejam gulēt. Saku, lai no viesistabas dīvāna paņem savu mīļo zaķīti, ko vienmēr ņem blakus gultā. Tētis, kas tobrīd sēž dīvānā, labu gribot, paņem un padod to zaķīti. Puņķi un asaras, jo gribēja pats paņemt. Tad nu pats nes zaķi atpakaļ un dīvāna, kur tas stāvēja, tad ņem vēlreiz un tad varam iet gulēt.

4.situācija

Braucam ar auto no bērnu dārza. Parasti pa vienu un to pašu maršrutu. Vienu reizi izmainām maršrutu, lai iebrauktu lielveikalā. Nākamajā reizē atkal dodamies pa veco maršrutu mājās, bet mašīnā atskan kliedzieni, ka vajadzēja braukt tur un ar pirkstu norāda uz lielveikalu, skaidroju gari un plaši, ka šoreiz mums tur nevajag, ka mājās jau viss ir. Kliegšana turpinās visu ceļu, piebraucot pie mājās atsakās kāpt ārā no mašīnas, jo joprojām vajag TUR. Ienesu kliedzošu iekšā.

Visas šīs un vēl daudzas citas situācijas var likties smieklīgas, līdz brīdim, kad tāds ir neskaitāmas reizes dienā un mums abiem ar vīru smadzenes dienas beigās jau uzkārušās. Sāku satraukties vai tā ir normāla divgadīga bērna uzvedība? Vai es kaut kā esmu to izprovocējusi? Vai es kaut ko nepamanu, kas notiek ar manu bērnu? Vai varbūt bērnu dārza viņu kaut kas satrauc? Vai par mazs pavadām laiku kopā? Vai par maz nodarbinu, utt.?

Lai atrastu atbildes uz visiem šiem man tik ļoti aktuālajiem jautājumiem nolēmu apmeklēt psiholoģes Diāna Zandes lekciju “Divgadnieka attīstība, uzvedība un problēmsituāciju risināšana”. Izvēlējos tieši Zandi, jo jau esmu pie viņas apmeklējusi dažādas citas sev interesējošas lekcijas un vienmēr esmu priecājusies par to cik tās ir konstruktīvas, racionālas, praktiskas, cilvēcīgas un ir sajūta, ka tieši priekš manis un man aktuāliem jautājumiem. Arī šoreiz lekcija bija kā naglai uz galvas par man, tik ļoti, sasāpējušiem jautājumiem.

Tas ko man sniedza šī lekcija ir:

* Pirmkārt, jau sirdsmiers, ka bērns ir vesels un atbilstošs vecumam pēc uzvedības;

* Padomi, ka risināt mūsu ikdienas konfliktus;

* Kā izprast bērna brīžiem tik neracionālo uzvedību;

* Kā palīdzēt viņam pašam šajos emocionālajos brīžos;

* Kā maksimāli izvairīties, lai mēs nenonāktu līdz šādiem emocionāliem vulkāna izvirdumiem.

Katram divgadnieka vecākam, kura mazais bērniņš ir sācis uzvesties kā vellēns un jūs nesaprotat kāpēc un kā ar to tikt galā – ļoti iesaku apmeklēt tieši šo lekciju.