Bēbīšu klubs: “Trīs lietas labas lietas, ceturtā no sirds”

Mūsu ķipars jau tik brašs un laimīgs. Pat neticas, ka gandrīz jau puse no gadiņa klāt. Visu laiku vēl ļoti spilgti atceros tās dienas notikumus, kad mazais piedzima. Liekas, tas bija tikai pāris dienas atpakaļ. Bet pagājuši jau četri mēneši kopš šī burvīgā notikuma. 

Saziņā ar mums Kristians kļuvis dikti aktīvs. Katru rītu savā bēbīšu valodā stāsta, ko pieredzējis naktī un savos sapņos. It īpaši tētim stāsta. Droši vien par to, cik forši ir naktīs celt mammu, lai tiktu pabarots vai vienkārši samīļots un apčubināts. Runas čalas ir tik jaukas no viņa puses, izklausās tad dikti, dikti mīļš. Liekas, dienā reizes simts sabučojam mazo. Tas ir kā ar mazu kaķēnu, kuru tik ļoti gribas ņurcīt un ņurcīt. Un jebkura negulētā nakts vai grūtā diena tiek atkausēta ar mazā smiekliem vai tikai smaidu viņa sejā. 

Esam jau iemācījušies patstāvīgi apvelties uz punča. Mazais tagad ir neapturams šajā ziņā. Šķiet, ka tā ir kļuvusi par viņa mīļāko nodarbi – apvelties un vērot. Kā tikai noliec kaut kur guļus tā – hop, jau uz punča. Galva augšā, rokas priekšā un lai gan kāju izliekums aizmugurē joprojām liecina par novirzīto smaguma centru, pats par savu pozu ir bezgala priecīgs. Priecīgs līdz brīdim, kad saprot, ka īsti vēl neprot atvelties atpakaļ, tad gan sauc vecākus palīgā. Līdz ar jauno triku rodas jauns izaicinājums - autiņbikšu maiņa. Tiklīdz paveļam uz sāniem, lai novietotu autiņbikses apakšā, tā mazais: “Opāaa, jāveļas atkal”. 

Liels prieks, ka mazais sāk kļūt patstāvīgāks. Tam sākušas vairāk interesēt mantiņas. Tas paņem tās rokā, saspiež savos mazajos pirkstos, groza un domīgi pēta. Šādos brīžos šķiet, ka galvā tiek risināts kāds viņam ļoti svarīgs vienādojums, piemēram, kvadrātsakne no “pī” vai, kas smagāks – kilograms dzelzs vai kilograms vates? No malas izskatās amizanti. Taču nav laika tikai priecāties par šo skatu, šis beidzot ir brīdis, kad vecākiem ir iespēja laiku veltīt nedaudz arī sev. Kaut vai apdarīt mājas soli. Tā nu mēs smaidīgi atskatoties aizslīdam katrs savā, iepriekš izplānotā maršrutā, cenšoties paspēt padarīt pēc iespējas vairāk, pirms šis vienādojums ir ticis atrisināts un produktīvā idille pagaisusi.  Ar nepacietību gaidām, ko atnesīs jaunais mēnesis. Jaunas prasmes, jaunus izaicinājumus, jaunus priekus.