Bēbīšu klubs: Sirsnīgs paldies vīram

Pēc tam, kad tik ilgi esat dzīvojuši un laiku pakārtojuši tikai sev un savām vajadzībām, ir grūti apvienot, kur nu vēl pārslēgties uz kādām jaunām. Kur atrast laiku visam? Kā panākt, ka iecerētais tiek paveikts, kad negaidītais iejaucas? Bet viss ir iespējams, jo mazajam piedzimstot, laikam rodas pilnīgi cita nozīme. Un tu pēkšņi, kā uz burvja mājienu, spēj paveikt pat vairāk, jo laika plānošana kļūst daudz produktīvākā un tas tāpat vien vairs netiek tērēts. 

Ļoti cienu sievietes, kas vienas audzina mazo, jo tas tiešām ir fiziski un galvenais morāli kā grūts, tā nogurdinošs uzdevums. Tādēļ esmu ļoti priecīga, pateicīga un saku lielu paldies savam vīram, kas man ļoti palīdz un atbalsta, audzinot mazo kopīgi. Protams, lielākoties man kā mammai, kas atrodas dekrēta atvaļinājumā, pienākumu attiecībā pret mazo sanāk vairāk, bet tas ir neatsverams atbalsts, ko vīrs grūtās naktīs vai pārnākot pēc darba spēj izdarīt. Vīra pašaizliedzīgais un nesavtīgais atbalsts man palīdz nezaudēt saikni ar realitāti, neļaujot ierauties pelēcības čaulā un glābj no izdegšanas. Tādēļ ar vīra atbalstu es mierīgi, ja nepieciešams, varu doties sevi palutināt pie friziera, manikīra vai vienkārši doties uz veikalu garā iepirkšanās maratonā. Un tā darot, man ne mirkli nav jāraizējas, jo zinu, ka mans vīrs lieliski tiks galā. 

Un tie jaukie rīti, kad gultā nesteidzīgi varu baudīt vīra gatavoto kafiju, vērojot, kā viņš tikai ar savu klātbūtni liek mazajam atplaukt smaidā. Šie rīti liek novērtēt cik maz, patiesībā, pilnai laimei vajag. Šādi mierpilnie un bezrūpīgie brīži ļauj apjaust, kā tad ir būt laimīgas māmiņas lomā.