7 mīti par bērnu miegu

Gulētiešana un naktsmiers ir aktuāla sarunu tēma jauno vecāku vidū. Kamēr vieniem bērni aizmieg ik vakaru kā pēc pulkstens vienā laikā, citiem vakari izvēršas par īstu murgu. Un arī naktis nav labākas, jo seko bieža celšanās, vajadzība padzerties, mammītei paturēt rociņu. No rīta neizgulējušies ir gan vecāki, gan arī pats bērns.

Tāpēc, balstoties uz bērnu audzināšanas speciālista, pediatra Dr. Hārvija Kārpa tēzēm, kliedēsim mītus par bērnu miegu.

Gulēt atsevišķi - tā notiek visās ģimenēs

Ja tā padomā, kurš gan vēlas gulēt viens pats, vienatnē, atsevišķā istabā? Ierasts, ka pirmajos dzīves gados mazuļa gultiņa atrodas blakus vecāku gultai, tāpēc nonākšana vienam pašam citā istabā, nošķirtam no vecākiem, var būt liels šoks.

Vēl lielāks būs vecāku šoks, uzzinot pētījuma datus, kas rāda, ka, jo vecāks bērns, jo biežāk viņš guļ vienā gultā ar saviem vecākiem. Apkopotā statistika rāda, ka reizi pa reizei vecāku gultā blakus tētim un mammai guļ 22% trīsgadnieku, bet četrgadnieku vidū šis rādītājs sasniedz pat 38%. Tas nozīmē, ka vairāk nekā trešā daļa no visiem četrgadniekiem vismaz reizi nedēļā guļ vienā gultā ar vecākiem.

Bērni, kas sasnieguši gada vecumu, noguļ bez pamošanās visu nakti

Daļa bērnu varbūt patiesi var bez pamošanās nogulēt visu nakti, taču, kā liecina dažādi pētījumi, arī sasniedzot gada vecumu, bērni naktīs bieži vien pamostas, tiesa, vecāki lielākoties to pat nepiefiksē, jo tikpat ātri, cik pamodušies, tikpat ātri mazuļi arī atkal aizmieg.

Bērniem, kas sasnieguši gada vecumu, vajag mazāk laika miegam nekā jaunākiem bērniem

Neskatoties uz to, ka, augot lielākam, bērna miega ilgums samazinās, un dienas laikā bērns guļ vairs tikai vienu reizi, līdz pat piecu gadu vecumam bērnam joprojām dienas laikā vajadzīgas aptuveni 11 stundas miegam.

Miega režīms neietekmē bērna spēju mācīties vai arī viņa veselību

Miega trūkums rada ne tikai daudzas uzvedības problēmas, piemēram, uzbudinājuma uzliesmojumus, kaprīzes, agresiju, impulsivitāti, bet izraisa arī faktorus, kas ietekmē mācīšanos. Piemēram, pasliktina atmiņu, veicina neuzmanību.

Tāpat arī pētījumi liecina, ka pastāv noteikta saikne starp nepietiekamu miega daudzumu un veselības problēmām, kas var rasties, bērnam augot jau lielākam. Lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, tikai vienas stundas nakts miega trūkums agrā bērnībā vēlāk var ietekmēt mācīšanos skolā.

Savukārt Kanādas pētnieki secinājuši, ka bērniem, kuri dienā gulējuši mazāk nekā desmit stundas, vēlākos gados ir lielāka tendence aptaukoties, nosliece uz hiperaktivitāti.

Tāpēc viennozīmīgi var teikt, ka miega režīmam ir liela ietekme uz bērnu ne tikai pašreizējā brīdī, bet arī nākotnē.

Bērns aizmigs pats, kad būs noguris

Liela daļa bērnu, kad viņi ir noguruši, aizmieg, bet ir daļa bērnu, kuri, tieši pretēji, kļūst vēl aktīvāki. Šādos brīžos bērnu uzvedība līdzinās tiem bērniem, kuriem raksturīgi hiperaktivitātes traucējumi.

Tālāk šī problēma var saasināties: jo vairāk bērni nogurst, jo grūtāk viņiem ir aizmigt, un jo biežāk viņi naktī pamostas.

Naktslampiņas gaisma var sabojāt bērna redzi

Nekā tamlīdzīga! Jau daudzās paaudzēs vecāki naktī atstāj ieslēgtu pieklusinātu apgaismojumu, lai nakts laikā varētu labāk novērtēt bērna stāvokli. Turklāt, daudzi bērni jūtas daudz drošāk, ja, naktī pamostoties, redz nevis tikai tumsu, bet gan pazīstamu apkārtni.

Bostonas universitātes pētnieki pierādījuši, ka nepastāv nekādas saiknes starp nakts apgaismojumu un redzes problēmām.

Ja istabā atradīsies TV, bērnam būs vieglāk iemigt

Gandrīz trešdaļai pirmsskolas vecuma bērnu guļamistabā atrodas arī TV, piedevām, piektā daļa ģimeņu pieļauj TV pārraižu skatīšanos laikā, kas paredzēts, lai sagatavotos gulētiešanai. Šeit gan iemesls atgādināt, ka elektronisko palīgu (piemēram, TV, telefonu, planšetdatoru) izmantošana vakaros ir slikta ideja.

Bērni, kuru guļamistabā atrodas TV:

• biežāk to arī skatās, kas nozīmē, ka viņi uzņem daudz vairāk agresīvas dabas informācijas, reklāmu;
• dodas gulēt divdesmit līdz trīsdesmit minūtes vēlāk;
• cīnās ar miegu, jo grib vēl paskatīties pirms iemigšanas TV;
• mazāk laika pavada miegā, jo daudz biežāk naktīs pamostas;
• biežāk cieš no stresa.

Dažkārt TV tiek izmantots kā aukle, vecākiem aizbildinoties, ka TV viņu ģimenē skatās maz, tikai bērniem piemērotus raidījumus. Taču tā vietā, lai TV būtu par ierastu aizvietotāju vakara pasaciņai, uzdāviniet bērnam iespēju brīvdienas rītā noskatīties multiplikācijas filmiņu. To bērns uztvers kā dāvanu.