14.05 10:00-12:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 4
Visi, kuri ir kādreiz dzīvē precējušies zina, ka pirms kāzām līdz ar patīkamo satraukumu rodas arī šaubas – vajag vai tomēr nevajag precēties? Psihoterapeits Sandis Dūšelis un Kāzu aģentūras vadītāja Dace Miezīte stāsta par iemesliem kādēļ cilvēki izvēlas stūrēt laulības ostā.
Kad un kādēļ precēties?
Kā stāsta Dace Miezīte, Kāzu aģentūras vadītāja, precas dažnedažādākie pāri: gan tādi, kas ir kopā tikai mēnesi un gadās viņus redzēt pēc vairākiem gadiem jau ar mazuļiem, gan pāri, kuri ir kopā 5, 7 un 10 gadus.
Iemesli kāzām ir katram pārim atšķirīgi: vieni kāzas uztver kā mazliet lielāku dzimšanas dienas ballīti, citiem kāzu process tiek uzbūvēts kā grandiozs pasākums un neapšaubāmi, cilvēki precas, jo vēlas pavadīt ar otru cilvēku visu mūžu.
Sandis Dūšelis skaidro, ka viņš vēl savā dzīvē nav sastapies ar pāriem, kuri nav šaubījušies pirms kāzām, tomēr lielākais vairums cilvēku, izvērtējot visus plusus un mīnusus, šaubām tiek pāri un mij gredzenus.
Ko iesākt ar šaubām?
Galvenais jau ir ieklausīties savā sirdsbalsī un savās jūtās pret otru cilvēku, savās domās, sapņos par nākotni. Noteikti ir pietiekoši daudz cilvēku uz pasaules, kuri teiks – man nebija nekādu šaubu un ir cilvēki, kuriem pirms laulībām tomēr šaubas bija, bet sirds pateica, ka nolūkotais cilvēks ir īstā izvēle un ieguvums apprecoties būs tomēr lielāks, nekā to nedarot. Svarīgi ir saprast, ka šaubas pirms kāzām ir normāla parādība. Ir cilvēciski atrasties vienmēr meklējumos pēc ideālas situācijas. Ja nu gadījumā pāris pats netiek galā ar domām–es mīlu, bet man ir zināmas šaubas, lietderīgi ir meklēt speciālista konsultāciju.
Ko darīt, ja neprec?
Laulība ir publisks paziņojums apkārtējiem - baznīcā vairākas nedēļas pirms kāzām jauno pāri uzsauc, Amerikā kāzās jautā, vai kādam ir iebildumi.... Tas ir paziņojums sabiedrībai, ka pāra statuss mainīsies - es, kā precēts vīrs/sieva neesmu vairs „dabonams/a”. Ir tomēr pāri, kuri dažādu iemeslu pēc izlemj savu kopdzīvi oficiāli nereģistrēt. Labi, ja tāds ir abu lēmums, tomēr bieži gadās, ka viens no pāra ļoti vēlas, bet otrs ne par ko nav pierunājams uz šo soli.
Problēmu risināt var runājot ar partneri atkal un atkal, cenšoties noskaidrot iemeslus, kādēļ nav vēlme attiecības padarīt oficiālas. Jāstāsta arī par savām izjūtām un to, kādēļ tad ir šī lielā vēlme precēties. Ja no partnera saņemsiet atbildi, ka viņš vēlas pavadīt visu dzīvi kopā, neuzskata otru cilvēku par lieto, ko, kad tā nolietosies, varēs nomainīt ar jaunu, ka mīl – iespējams, ir jāsamierinās ar neprecēšanas faktu. Tomēr, ja rodas sajūta, ka neprecēšanai ir cits iemesls, jāizsver, vai tiešām ir vērts saglabāt attiecības, kur netiek piepildīti mūsu nozīmīgākie sapņi.
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv
Esam precējušies 3 gadus kopā eam nu jau šajā vasarā 21.jūlijā būs 9 gadi. Katrs solis mūsu kopdzīvē ir pārdomāts. Sākām dzīvot kopā, lai saprastu vai varēsim maz sadzīvot😃 Tas tomēr ir nopietns solis. Tad sekoja mīlas ligzdiņas vīšana sava dzīvokļa iegāde, mana izglītība. Es iepriekš domāju, ka kāzas un sieva vīra padarīšana nekur nevar pazust un tas vēl nav īstais laiks , jo tik daudz vēl jāizdara😃 Tāpat arī domāja mans topošais vīriņš. No sākuma jānodrošina sava topoša sieviņa ar mājokli un visām citām lietām😀 Tā mēs dzīvojām un bieži sastapāmies ar apkārtējo jautājumiem. Kad tad Jūs precēsieties esiet kopā jau 7 gadus ! Vai tad nedomājat par pieaugumu ģimenē? Ak šie uzbāzīgie sabiedrības jautājumi. Visiem apkārt jau ir bērni , bet es pati vēl nemaz par tiem nedomāju. Līdz brīdim , kad aptuveni gadu sāku pārdomāt kāda es būšu mamma , kāds mans draugs būs tētis? Tā mēs arvien biežāk sākām runāt par kāzām un bērnu. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka vīrietim sava mīļotā jābildina un jāprec , jo mīl un vēlas būt kopā ar šo sievieti. Ne jau tāpēc, ka zem sirds nēsā viņa bērnu. Jo es neprecētos, ja mans vīrietis mani bildinātu tikai tāpēc, ka gaidu viņa bērnu! Līdz mans vīrietis saņēmās un izlēma mani bildināt. Romantiska nakts , nākošā diena noteikts datums 21.jūlijs mūsu iepazīšanās datums😀 Runāšanās ar vedējiem un iesnieguma rakstīšana dzimstrakstu nodaļā😀 Pēc 2 nedēļām aizdomas, ka esmu stāvoklī. Aizdomas apstiprinās un dzemdību datumu nosaka 21.jūlijs😃 Re kāds pārsteigums ! Tad nu paziņojām vedējiem, ka viss tiek p;arcelts uz februāri😀 Kad pateicām, ka gaidu bērniņu vedēji bija priecīgi un pārsteigti! Tā nu sanāca , ka bērniņš tomēr izdomāja atnākt ātrāk. Mēs ar vīru redzējām kā apkārt pazīstami pāri netiek tik ātri pie bērniņa pūlas vaigu sviedros, bet mums hop un pieteicās uzreiz! 🌷 Runa jau ir par to cik gatavi esam nopietnajam solim kļut par precētu pāri un vecākiem. Ja iekšēji sāc par to domāt un jūties droši , ka vēlies to , tad viss notiek tā lai tas piepildītos!
mums tieši tā arī bija, bet no vīramātes apsveikuma vietā saņēmām tekstu, ka šādu soli nepiedošot, kamēr elpošot 😀 bet patiesībā tas tikai norāda, cik mūsu izvēle bijusi pareiza, ka darījām to "pa kluso", jo, iespējams, tad vīramāte būtu papūlējusies mūsu dienu sabojāt ar savu "teātra uzvedumu".
Mana vīra māsa tieši tā apprecējās ar vedējiem un viss.Kleita ar nebija tāda kāzu,bet vienkārši klasiska.
protams mīļā ka vajadzīga ir mīlestība,jo daudzi laulājas mantkārības dēļ un tad tur toč nekas nevar sanākt. Jābūt ir pārliecībai ko tu dati un kur tu to dari 😉
Man atkal nešķiet tā,ka ko Dievs savienojis to nebūs šķirt.
Es domaju,ka tie kas precas aiz mīlestības bez jebkādām šaubām,ka to vēlas tos nebūs šķirt un nav nozīmes kura vietas bijušas laulības.
Zinu dažus bagātos,kas precējušies baznīcā un kāzas bijušas varenas,bet īss tas laimes brīdis,jo ātri vien izškiras.
Tā kā nekam izņemot jūtām nav nozīmes.
esmu precējusies, apprecējāmies, kad biju jau 35.grūtniecības nedēļā, bet vairāk humora pēc, jo neticu, ka mēs būtu sliktāka/savādāka ģimene bez tā papīrīša. Vecgada vakarā pazuda laulību gredzens - neuztveru to kā kaut kādu mistisku zīmi, bet ar to gribēju pateikt, ka ne visas sievietes, kurām gredzens pirkstā nav, nav precējušās 😀
laulības baznīcā gan ir nopietna lieta! par to mēs domājam, bet nezinu, kad nolemsim spert šo soli. ne jau dēļ tā, ka sarakstījāmies, plānojam īsāku laiku būt kopā, taču abi diezgan atbildīgi izturamies pret solījumiem Dieva priekšā, vēlamies būt 100% pārliecināti, ka dzīve neatnesīs pārsteigumus, dēļ kuriem solījumus nāktos lauzt.
es tev pilnīgi piekrītu,ko dievs vieno to nebūs šķirt 👍
mēs precējāmies zaksā,bet pārlaulāsimies baznīcā,jo vēlamies dieva svētību!
Mēs vasarā sagaidīsim pirmo kāzu jubileju,bet kopdzīvē jau būs 4 gadi,aprecējāmies mēnesi pirms meitiņas piedzimšanas.
Jā,mēs esam precējusies nu jau tuvojas 6 gads.Aprecējāmies 8 mēnesus pēc kopā būšanas ka pāris,nolēmām precēties 7 mēnešus pēc kopa būšanas,kā nolēmām tā pēc mēneša bija kāzas.To,ka gribam precēties nolēmām nēesot kopā,jo vīrs devās komandējumā un pirms iekāpa lidmašīnā mēs sapratām,ka jā mēs to gribam.
Nav jau svarīgi tas papīrs,bet sajūta gan,ka es esmu sieva un man ir vīrs,.tāda droša pārliecināta sajūta.Tomēr,kad bijām tikai draugs un draudzene,puisis un meitene,tad nebija tādas jaukas sajūtas kā tad kad apprecējāmies.
Es esmu par precēšanos.Bet smiekli nāk par meitenēm,kas saka ka precēsies,kad būs daudz nauda glaunām kāzām,jo ja ir vēlēšanās kļūt par sievu,tad nav nozīmes visam pārējam tik gredzenam un sajūtām.
Savā laikā klausoties pirmslaulību lekcijas, ko vadīja mācītājs Simanovičs, secināju, ka ideālu nav, un nebūs. Ja ir vēlme iegūt ideālu partenri, tad jāmeklē visu mūžu, un kur ta garantija ka galu galā atradīs. Paši jau ar neesam nekādi cukurgraudi. Tāpēc jāmācās ir vien sadzīvot ar saviem un otra tikumiem un netikumiem.
Teikšu godīgi, Gulbja laboratorijā īpaši pievērsu uzmanību tām grūtniecēm, kurām nebija tas laulības grezdens, nu diezgan netikumīgi izskatījās. Es arī pirmos mēnešus atrados šādā pašā situācija, un man it nemaz nepatika tas statuss, jo sajūtas bija kā pavieglākas dabas sievietei.
Tas gredzes tomēr dod to atbildības momentu, nevar tā vinekārši pēc katra strīda pagriezties un aiziet projām. Vairāk ir jādomā ko un kā....