Kritizēt vai nekritizēt bērnu?

Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērns būtu labākais it visās jomās un līdz ar salīdzināšanu rodas arī bērna kritizēšana.

Kā stāsta bērnu psihoterapeits Gunārs Trimda, kritiku var izteikt vairākos veidos- tiek kritizēta bērna raksturs un personībā vai tiek kritizēta bērna darbība. Otrajā gadījumā, ja kritika tiek konstruktīvi paskaidrota, tā nāk par labu. Amerikāņu psihologi veikuši pētījumu, ka lai neitralizētu nekonstruktīvu kritiku, nepieciešamas 5 uzslavas.

Kritika nedrīkstētu būt kā audzināšanas princips, tāpēc vecākiem vajadzētu radīt apstākļus, lai nebūtu jānonāk pie kritikas izteikšanas. „Kad mēs kritizējam, padomāsim, ar kādiem vārdiem un kādā tonī bērnam sakām šo kritiku. Tāpat padomāsim, ko domājam, jo jau domām ir liels spēks un izteiktam vārdam- vēl lielāka,” stāsta privātā bērnudārza „Maziņš kā jūra” vadītāja Arita Lauka.

Kārtībā mājās un kārtība bērnā

Reizēm vecāki sūdzas, ka bērns ir ļoti aizmāršīgs un bez atbildības sajūtas, visu pazaudējot. Arita Lauka stāsta, ka ir dažādi raksturi un bērniem ir jāmāca, kā rūpēties par lietām, piemēram, ka cimdiem vienmēr jābūt kabatā vai noteiktā vietā, tas palīdz uzturēt sistēmu. Reizēm bērnudārzos ir prakse, ka katras rotaļlietas vietai ir savs uzraksts.

Ja runā tieši par aizmāršību, tam var būt vairāki iemesli. Gunārs Trimda min divus- hiperaktivitāte un hiperaprūpe. Hiperaktivitātes gadījumā bērns ir tik aktīvs, ka viņam neatliek laika blakus lietām, savukārt hiperaprūpes ziņā māmiņa nespēj palaist bērnu un nabas saite ir tik cieša, ka bērnam nav vajadzības rūpēties par savām lietām.

Plusiņu un mīnusu metode

Ir vairākas kritizēšanas metodes un viena no tām ir plusiņu un mīnusu metode, kur bērnam par labu darbiņu tiek piešķirts plusiņš un par sliktu – mīnusiņš. Tas, protams, strādā, bet nav motivējošs, tāpēc Gunārs Trimda iesaka nevis piespiest bērnu kaut ko darīt, lai nopelnītu plusiņus, bet gan radīt interesi. Turklāt plusiņu un mīnusu metode ilgtermiņā nedarbojas, jo, ja bērns būs pieradis, ka mājās saņem plusiņus un mīnusus par savu darbiņu, tad viņš vēlēsies, lai arī citās dzīves jomās tā būtu.

Bērns jau agrīni spēj uztvert vārdos neizteiktu kritiku. Ja vecāki ir satraukti, šo sajūtu bērns uztver ātrāk nekā dzird izteiktos vārdus.

Kritika atstāj sekas

Gunārs Trimda iesaka nekritizēt bērnu pārāk bieži. Ja pārāk bieži un nekonstraktīvi vecāki vēršas pie bērna, tad viņi šo sajūtu nesīs tālāk dzīvē un bieži kritizēts bērns jutīsies slikts – visas durvis būs aizslēgtas un nebūs motivācija darboties, jo būs bail no citiem cilvēkiem.

Šādi cilvēki teiks „jā”, tikai lai viņu pieņemtu un mēģinās būt labs, zaudējot savu identitāti. Jāteic, ka kādu laiku ar šādu cilvēku ir patīkami sarunāties, bet var redzēt, ka viņš pielāgojas. Kritizējot bērnu, tiek kavēta bērna personības veidošanās, tāpēc jāļauj bērnam veidoties par labu cilvēku.

Pirms izteikt kritiku, vecākiem vajadzētu padomāt, ko šī darbība nozīmē pašiem vecākiem – kā Tavi vecāki ir izturējušies pret Tevi, kas ir paticis un kas nav paticis. „Vecāki kritizē par to, ko paši sevī nevēlas ieraudzīt,” atzīmē Gunārs Trimda. Tā kā bērni ir mūsu spogulis, mēs uzvedamies tāpat, kā to dara viņi.

Kritizēt bērna darbību, nevis bērnu

Svarīgākais noteikums kritizējot ir kritizēt nodarījumu, nevis pašu bērnu un ierādi, kā konkrētā lieta būtu jādara pareizi, piemēram, ja bērns ir pavirši mazgājis traukus, pastāsti un parādi, kā to darīt pareizi. Ar pirmo reizi meistars nerodas, tas ir skaidrs!

Ja mēs, audzinot bērnu, norādām robežas, līdz kurām drīkst iet, tad bērns, izdarot pāridarījumu, pats jutīsies vainīgs.

Interesanti, ka bērni dažādās dzīves situācijās reaģē tāpat kā pieaugušais. Piemēram, tētis izejot uz ielas meklē pazudušās atslēgas un kliedz, ka ir pazaudējis atslēgas, ka ir aizmāršīgs, ka nekas neizdodas. Bērns redz, kādā mērā šis nelielais atgadījums var ietekmēt vecākus un bērns kļūst bargs pret sevi un sāk šaustīt sevi par sīkumiem.

Neliec latiņu pārāk augstu!

Ja mēs plānojam uzkāpt kalna virsotnē, vieglāk būs nospraust mērķi- puse kalna un tad, kad esam pusē ar spēkiem dodamies tālāk, bet, ja redzam, ka jāuzkāpj pašā augšā, zaudējam dūšu jau pašā sākumā. Tāpēc nesasteidz un neuzspied bērnam savas domas un vēlmes!

Uzslavē nevis bērnu, bet vērsies pie izdarītā un novērtē bērna pieliktās pūles!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv