Droša piesaiste starp vecākiem un mazuli

Tas, cik ciešas un emocionāli tuvas attiecības izveidosies starp vecākiem un bērnu, iespaidos daudzas lietas viņa turpmākajā dzīvē, piemēram, kādas attiecības bērns veidos ar citiem pieaugušajiem un saviem vienaudžiem, kādus draugus un vēlāk arī dzīves partneri viņš izvēlēsies!

Psihoterapeite Anita Plūme stāsta, ka piesaiste ir bioloģiska uzvedība un šeit vietā ir salīdzinājums ar zinātnieku Lorensu un pīlēniem. Pīlēni, kad izšķiļas, pirmo objektu, ko ierauga, piesaistās un uzskata to par mammu. Lorensa gadījumā pīlēni iemīlēja Lorensu un viņam sekoja. Tātad var teikt, ka piesaiste ir iedzimta lieta. Arī mazs bērniņš pieķeras mammai, jo tā garantē viņa drošību un barošanu, nodrošinot visas viņa vajadzības.

Mēs esam socializētas būtnes un sabiedrība līdz ar to ir sabojājusi mūsu iekšējo sistēmu un domāšanu. Kamēr cilvēki un mammas ir noskaņoti gan negatīvi, gan pozitīvi, dzīvnieki ir noskaņoti tikai pozitīvi, līdz ar to dzīvniekiem un viņu mazuļiem piesaiste ir tikai droša un pozitīva.

Piesaistes nozīmīgums

Vecākas paaudzes cilvēki noteikti nodomātu- kas tās par muļķībām, mūsu bērni taču izauguši bez piesaistēm?! Jā, varbūt. Bet ir vērts pievērst papildus uzmanību drošai piesaistei, ko piesaiste ir pirmais ķieģelītis personības izveidē, kas noteiks, vai būsim gana droši un gana pārliecināti par sevi un iekšējo drošību.

Piemērs cilvēka rīcībai ar drošu un nedrošu piesaisti

Cilvēks ar drošu piesaisti dzīvo pārliecinātībā par sevi un pēkšņi apmaldās svešā vietā. Jā, būs neliels satraukums uz kādu brīdi, bet šis cilvēks meklēs palīdzību, ko arī ātri atradīs un atrisinās radušos situāciju. Savukārt cilvēks ar nedrošu piesaisti apmaldīsies un situācijā apjuks. Tātad piesaiste ir pamatu pamats. Cilvēks ar drošu piesaisti nebaidīsies mēģināt un darboties jaunās lietās, kamēr cilvēks ar nedrošu piesaisti būs nepatstāvīgs.

Piesaistes veidošanās

Jo iekšēji drošāks ir bērns, jo viņš veidojas par patstāvīgāku personību. Piesaiste veidojas tieši no dzimšanas brīža. Bērns izjūt mammas sirdspukstus, pazīst mammas smaržu, jūtas droši mammas skavās.

Ne reizi vien ir dzirdēts, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku viedoklis, ka nevajag pie bērna skriet, tiklīdz viņš ieraudas, lai neizlutinātu mazo. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka bērnam pirmajā dzīves gadā ir ļoti svarīgi justies droši, zinot, ka blakus ir pieaugušais, kurš par viņu parūpēsies. Izrādās, tikai 50% gadījumos ir iespējams uzminēt un reaģēt atbilstoši situācijai.

Izlutināt bērnu vecāki var, ja nav konsekventi savā rīcībā, bet, ja steidzas pie viņa un sniedz to, kas viņam ir nepieciešams - tā bērnu izlutināt nevar.

Arī tētis var būt palīgs

Mammai vienai nav jāveido bērna piesaiste. „To var darīt arī tētis, tomēr bērnam vienalga svarīgākā paliek māmiņa, kas ir bērna bioloģiskais sākums,” stāsta psihoterapeite Anita Plūme. Sevišķi tas nepieciešams, ja vienam no vecākiem, piemēram, māmiņai ir nedroša piesaiste. Psihoterapeite stāsta, ka bērns tiecas uz labāko, tāpēc viņš šajā gadījumā izvēlēsies vecāku, kuram ir droša piesaiste, t.i., tēvu.

Mammas aiziešana – pasaules gals

Bērniem līdz 2 vai 2,5 gadu vecumam pilnībā izveidojas piesaistes modelis, kas būs aktuāls visu mūžu. Ja māmiņa ir spiesta būt prom mēnešiem ilgi, tad bērnam 2-3 gados tas ir neaptverams laika sprīdis. Patiesībā līdz 7 gadiem bērns neizjūt laiku.

1,5 gadus vecu mazuli atstājot kaut uz pāris stundām, viņam šķiet, ka esat bijusi prom veselu mūžību. Arī 3 gadus veciem bērniem laika limita nav. Viņiem šķiet, ka bērns ir zaudējis mammu un brīnumainā kārtā viņa ir atgriezusies. Kā stāsta psihoterapeite Anita Plūme, bērnam tas nozīmē samierināšanos ar zaudējumu un baiļu pārvarēšanu. Kad mamma atgriežas, komplektā ar prieku par atkalredzēšanos, bērns piedzīvo ārkārtīgi lielas bailes, ka mamma atkal pazudīs, tāpēc bērns sāk izturēties privātīpašnieciski – karas mammai kaklā, nelaiž vienu pat uz tualeti. Tas ir izmisuma solis no bērna puses, lai Tu kā mamma nekad nepazustu. Nesodi bērnu par šādu uzvedību un esi laipna pret viņu!

Psihoterapeite iesaka nenorobežoties no bērna un pavadīt tik daudz laika kopā, cik vien ir iespējams – netaisi ciet durvis uz viņa istabu, pavadiet kopā kvalitatīvu laiku.

Vecākiem arī nevajadzētu mānīties, sakot, ka būs prom īsu brīdi, ja zina, ka iet prom uz visu dienu. Ja ir apsolījuši mazajam, ka mājās būs noteiktā laikā, tad solītajā brīdī jābūt, lai ļautu bērnam saprast, ka uz pasauli var paļauties, ka tā ir droša.

Vienkārši audzināšanas principi

Pieaugušie var radīt bērnam drošības sajūtu un izveidot patiešām ciešas attiecības, ievērojot dažus pavisam vienkāršus audzināšanas principus.

• Mieriniet un atbalstiet bērnu brīdī, kad viņš jūtas noskumis, slims vai ir sāpināts.
• Esiet atsaucīgi, kad bērns jūs sauc un veltiet uzmanību viņa aktivitātēm. Tā viņš sapratīs, ka jūs rūpējaties par viņu!
• Radiet bērnam uzticību pret citiem cilvēkiem un apkārtējo pasauli, bet pārrunājiet arī brīžus, kad jūsu ģimenes dzīvē noticis kas negatīvs.
• Uzturiet siltas un jaukas ģimenes tradīcijas, un esiet pozitīvi noskaņoti! Tad viss izdosies!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv