Diena (Sestdiena): Vienkārši un ģeniāli izglābj bērna sirdi

Puisēna dzīvība drošībā, Latvijas ķirurgiem jauna māka rokā. Par velti. Pateicoties londonietim Deividam Robertam Andersonam.

Sešus, varbūt astoņus tūkstošus. Tik daudz siržu nepilnu 20 gadu laikā redzējis britu sirds ķirurgs Deivids Roberts Andersons, kurš strādā universitātes klīnikā Londonā. Liela daļa no šīm sirdīm ir mazas — nepilnu gadu vecu bērnu sirdis — un daļa pavisam sīciņas — jaundzimušo sirdis. Pirms nedēļas Andersons tepat Latvijā, Bērnu slimnīcā, palīdzēja no lielas nelaimes pasargāt četrgadīga puisēna sirdi.

Mazais Kārlis sirgst ar smagu iedzimtu sirdskaiti — kritisku aortas vārstuļa stenozi, jau kopš piedzimšanas šī slimība bijusi kā bumba ar laika degli — nekad nevar zināt, kurā brīdī tā uzliesmos vai pat izsauks pēkšņu nāvi. Mediķi saprata, ka zēnu var glābt Rosa operācija. Tā ir atklātā sirds operācija, kuras laikā aortas vārstulis tiek nomainīts ar paša bērna plaušu artērijas stumbra daļiņu kopā ar vārstuli.

Par to, ka Andersonam ir mūsdienīga un ļoti saudzīga pieeja šai ļoti sarežģītajai operācijai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgi bija dzirdējuši. Par Andersonu bija arī zināms, ka viņš ar šo metodi ir apsteidzis pašu operācijas autoru Donaldu Rosu, saka profesors Aris Lācis, Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs.

Latvijas mediķi vieni paši Rosa operāciju nekad nebija izdarījuši. Tādēļ viņi uzaicināja Andersonu uz Latviju veikt šo operāciju un parādīt tās nianses mūsu speciālistiem. Tagad, kad kardioķirurgi šo operāciju redzēja Andersona izpildījumā savām acīm, viņi saka — tā viņiem atvērusi jaunu lapaspusi kardioķirurģijā. Viņi varēs palīdzēt arī citiem bērniem, kam šāda operācija būs vajadzīga.

Operāciju Andersons veica bez kādas atlīdzības. Šī nav pirmā Andersona veiktā labdarības operācija pasaulē — tādas viņš veicis Indijā, Pakistānā, Āfrikā, un tās nereti apvienotas ar vietējo ķirurgu apmācīšanu.

Izšķir sešas minūtes

"Es mērķtiecīgi gāju uz to, lai Andersons atbrauc un parāda, kā viņš veic Rosa operāciju. Latvijā viņš ieradās aiz labas gribas un lielas draudzības," saka profesors Lācis, kurš Andersonu pazīst jau 15 gadus. Andersons labprāt dalās ar savas operēšanas mākslas niansēm, tiesa, tā nedara visi speciālisti — ir ķirurgi, kuri tās tur tādā noslēpumā, kā daži citi kokakolas recepti.

Andersonu jau iepriekšējos gados vairāki Bērnu slimnīcas kardioķirurgi iepazinuši, stažējoties pie viņa Londonā, Guy"s and St.Thomas NHS Foundation Trust slimnīcā. Tā ir viena no vadošajām pasaulē bērnu kardioloģijā un kardioķirurģijā. Deivids Andersons ir viens no lielākajiem speciālistiem bērnu iedzimto slimību ārstēšanā. Arī Lācis neslēpj: "Kaut esmu par viņu gados vecāks, man nav ko kautrēties — esmu ļoti daudz no viņa mācījies, kopš 1995.gada braucu pie viņa, skatījos, prasīju padomus." Vienkāršs un tāpēc arī ģeniāls — tādus vārdus Andersonam velta Bērnu slimnīcas kardioķirurgi.

Andersonu, kurš dzimis Ziemeļīrijā, uz Angliju atveda studijas Kembridžā. Kā vecākajam ģimenes dēlam vecāki viņam jau bija iezīmējuši dzīves līniju — bija jāpārņem ģimenes tradīcijas un jākļūst par fermeri. Samierinājies ar nolemto, viņš domāja par veterinārārsta darbu. "Taču skolotājs, kurš man bija ļoti nozīmīgs cilvēks, teica: es domāju, ka tu visiem dosi daudz, daudz lielāku ieguldījumu kā ārsts. Biju ļoti priecīgs, dzirdot šādu padomu," stāsta Andersons.

Andersons pieļauj — gan jau arī veterinārajā medicīnā būtu atradis ko īpašu, kam pievērsties, tomēr cilvēku medicīnā paveroties daudz plašākas ārstēšanas iespējas. Medicīnas studiju laikā ceturtajā kursā viņš pamanīja sirds ķirurģiju. Uzreiz arī saprata — tieši to vēlas darīt. Viņu piesaistījis ātrais, precīzais rezultāts. "Ja operācija sirds ķirurģijā ir izdarīta pareizi, tu to uzreiz zināsi. Tās būs sešas minūtes. Bet, piemēram, ortopēdiskajā ķirurģijā tie ir seši mēneši. Jo pēc operācijas seko atveseļošanās periods, tad vēl ir fizioterapija," saka Andersons un uzsver, ka sirdij ir pareizi jāstrādā nekavējoties.

Nesamierinās ar atkāpēm

Īpaši Andersonu ieinteresējusi bērnu sirds ķirurģija. "Bērnu sirdis ir ļoti sīciņas. Kā zināms, normāla sirds ir dūres lielumā, mazulim ir daudz, daudz sīkāka. Ir jādodas tās iekšpusē un jāsalabo. Tas ir gan intelekta, gan arī tehnikas izaicinājums," viņš saka.

Andersonam augsts rezultāts ir jau sistēma, saka kardioķirurgs Lauris Šmits. Viņš atceras savu stažēšanās laiku Londonā pie Andersona, kad bijis klāt sarežģītākajās operācijās. "Piemēram, pat sīkas neprecizitātes šuvju izveidošanā netiek pieļautas, viņš nekavējoties operācijas laikā to labo. Tā ir māksla kļūdas ieraudzīt." Andersona darbā kā svarīgāko Šmits izceļ to, ka viņš cenšas maksimāli nesarežģīt procesu, "izmantojot vienkāršas lietas, bet tajā pašā laikā operācijā tās nostrādā ģeniāli".

Britu ķirurgs operācijas laikā nesamierinoties ne ar kādām atkāpēm — skrupulozi kontrolējot kardiogrammu un ehokardiogrāfiskos rādītājus; ja tie kaut nedaudz atšķiras no gaidītā, uzreiz spējot mainīt operācijas gaitu. "Tas no ķirurga prasa milzu koncentrēšanos," saka Šmits. Profesors Lācis Andersonu sauc par perfektu tehniķi, kurš strādā ar abām rokām. Neesot daudz ķirurgu, kuri vienlīdz labi strādājot ar abām rokām.

Klīnikā Londonā Andersons gadā veic ap 300, 400 sirds operāciju, pārsvarā viņš operē bērnu sirdis. Tas ir ārkārtīgi liels skaitlis, salīdzinot ar Latvijas Bērnu slimnīcu, kur kopumā gadā kardioķirurgi veic ap 120 operāciju. Tā kā Lielbritānijā ir daudzreiz lielāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā, slimību skaits arī ir krietni lielāks, un ķirurgu maz kura diagnoze var pārsteigt. "Piemēram, mums kāds retāks gadījums būs varbūt reizi trīs četros gados, bet jums tāds būs varbūt pēc 20 gadiem," salīdzina Andersons.

Jau skatās multenes

Kardioķirurgs Lauris Šmits saka: pēc mazā Kārļa operācijas visiem mediķiem — gan Bērnu slimnīcas, gan Andersonam — bijis prieka piesātināts brīdis. Andersona acis mirdzējušas. Kārļa tētis Raimonds stāsta, ka dakteris pēc operācijas uzreiz ienācis palātā pie puisēna vecākiem, viņus apsveicis, teicis, ka operācija ļoti labi pagājusi.

"Ļoti zinošs, bet arī vienkāršs cilvēks. Katram jau mēs savu bērnu nedotu," pasmaida Raimonds. Kārlim smagā diagnoze jau noteikta uzreiz pēc piedzimšanas, kad sirsniņā saklausīti trokšņi, un ārstu prognozes bija bēdīgas. Šī slimība nozīmē to, ka aortas vārstulis ir nederīgs, jo ir sašaurināts un nelaiž caur tik daudz asiņu, cik vajadzētu. Turklāt vārstuļa viru deformācijas dēļ tas pilnībā nenoslēdzas. Operācijas laikā puikas vecāki nespējuši izturēt baisās minūtes ārpusē pie operāciju zāles, tādēļ devušies pastaigāties pa centru, nopirkuši puikam Narvesen spēļu kaķi.

Puisēns pēc piektdien veiktās operācijas jutās tik labi, ka jau sestdienas priekšpusdienu pavadīja, skatoties turpat reanimācijā pie gultiņas pievilktā televizora ekrānā savu mīļāko mutfilmu Vāģi. Jau nedēļas sākumā bija pārvietots uz parastu palātu.

Ja mazais pacients tajā pašā dienā pēc operācijas ir pamodies un nākošajā dienā reanimācijā var skatīties savu mīļāko filmu, tas nozīmē, ka tas ir 100% rezultāts, kuru mediķi gaidīja. Tas arī parāda, cik saudzīga bija šī operācija, saka Šmits. Turklāt bērnu jau vakarā pēc operācijas intensīvajā terapijā varēja atvienot no elpošanas aparāta.

Kenijā uztvēra kā brīnumu

Lai Bērnu slimnīcas kardioķirurgi varētu ļoti smalkās niansēs vēlreiz iepazīties ar Rosa operāciju Andersona izpildījumā, britu ķirurgs nākamajā dienā pēc īstās meistarklases šo metodi nodemonstrēja, operējot Rīgas tirgū iegādātu teļa sirdi.

Sarunas laikā Andersons vairākkārt piemin angļu valodā vārdu salikumu "operation theatre", ar to domājot "operāciju zāli". Burtiski tulkojot, gan sanāktu "operēšanas teātris". Par šī vārda izcelsmi viņš pasmaida un pamāj ar galvu, sakot: operāciju zāle kādreiz jau daudz neatšķīrās no teātra, kur rāda izrādes. "Tikai šī teātra centrā bija operāciju galds, tam apkārt rindas ar vietām, kur sēdēja skatītāji — medicīnas studenti, praktikanti ķirurgi un citi mediķi," viņš saka. Londonā viens tāds "operēšanas teātris", vismaz 100, 150 gadu vecs, esot uziets, tagad tajā izveidots muzejs.

Tiesa, viņš pats ne reizi vien bijis galvenais meistarklases aktieris. Deivids Andersons braucis uz Tunisiju, Indiju, Pakistānu un Keniju apmācīt vietējos ārstus un veikt sirds operācijas, kas viņiem bija par grūtu. Uz Keniju Andersons braucot ik gadu uz nedēļu kopā ar vēl 15 mediķiem. "Kenijā nav valdības apmaksātu operāciju, tur ārstēšana ir ļoti dārga, nacionālā ekonomika to nevar uzturēt. Ar labdarības operācijām mēs cenšamies palīdzēt nabadzīgiem bērniem, kuriem citādi nebūtu nekādu cerību tikt pie ārstēšanas," stāsta Andersons. Viņš parasti braucot uz vienu no lielākajām Kenijas slimnīcām, kur ir vairāk nekā 2000 gultu.

Pārsvarā Kenijā mediķu komanda ārstējot bērnus, taču reizēm arī pieaugušos.

"Ja tēvs sirds slimības dēļ nevar strādāt, nav nekādu ienākumu, un bērni badosies. Var izglābt bērnu dzīvību, izārstējot tēvu. Lai viņš var atgriezties darbā, nest mājās naudu, maksāt par ēdienu, un ģimene izdzīvos," viņš paskaidro.

Ārsts gan uzreiz piebilst — tikai nekādā gadījumā nedrīkstētu domāt, ka atbraukušie mediķi jūtoties pārāki par vietējiem ārstiem. "Mēs neizturamies tā, it kā zinātu visu un viņi neko. Tā nebūt nav, tā rīkoties būtu ļoti nepareizi, augstprātīgi," viņš saka. Kenijā arī var daudz ko iemācīties no vietējiem ārstiem. Piemēram, kā tikt galā ar tādām slimībām, kādas Londonā neesot redzētas.

Lai arī mūsdienās Rietumeiropas ārstu misijas uz Āfriku iegūst popularitāti, Andersons noliedz, ka visi ārsti vēlētos tādās braukt. Baidoties, piemēram, par savu drošību. Andersonu nebiedējot slimības, viņš saka: protams, Kenijā ir jābūt piesardzīgam, jo izplatīts ir HIV un AIDS, taču arī Londonā ir šīs pašas slimības.

Britu mediķus Kenijas bērnu vecāki uztverot kā brīnumu. Daudzi no viņiem esot reliģiozi, tādēļ, uzzinot, ka bērnu par brīvu operēs, viņiem liekas, ka Dievs ir uzklausījis viņu lūgšanas, saka Andersons. Šādos brīžos pēc operācijas Andersons arī varot atļauties būt emocionāls, kāds viņš nevarot būt operācijas laikā. "Vienmēr ir jāapzinās, ka manās rokās taču ir iedots bērns, kurš ir mazs dārgums," viņš saka.

***

UZLABO Rosa operāciju

Rosa operācijas pamatprincips: aortas vārstulis, kurš labi nepilda savas funkcijas, tiek nomainīts ar paša bērna plaušu artērijas stumbra daļiņu kopā ar vārstuli.

Rosa operācija tradicionālā manierē Bērnu slimnīcā veikta divreiz: pirmoreiz sadarbībā ar Lietuvas, otrreiz — ar Itālijas kolēģiem.

Ķirurga Deivida Andersona pieeja neparedz koronāro artēriju atiešanas vietu izgriešanu no aortas sienas, kā to tradicionāli dara citi ķirurgi. Andersons saglabā paša bērna koronāro asinsvadu un "jaunās aortas" augšanas iespējas, kā arī izslēdz plaušu artērijas pamatnes paplašināšanos.

Tādējādi bērns ir pasargāts no atkārtotām operācijām vai arī tās gaidāmas vien pēc ilgiem gadiem.

Līdzšinējā nelaime, tradicionāli operējot pēc Rosa metodes, ir tā, ka nereti jāveic atkārtotas operācijas, kas var būt traumējoši.

Tradicionāli izņemtās plaušu artērijas vietā ķirurgi liek sintētisku materiālu vai teļa asinsvadu, taču Andersons izmantoja cilvēka audu materiālu no Eiropas bankas.