Akūts apendicīts

Informāciju sagatavoja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Astra Zviedre.

Kas ir apendikss un apendicīts?

Apendikss jeb aklās zarnas piedēklis ir tārpveidīgs veidojums pie resnās zarnas sienas vēdera lejas daļā labajā pusē. Vizuāli tā struktūra atgādina tievu caurulīti, kuras viens gals ir slēgts jeb akls, bet otrs – savienojas ar resno zarnu.

Tas ir svarīgs imunoloģisks orgāns, kas cīnās ar vīrusu un bakteriālām infekcijām vēdera dobumā.

Apendicīts ir aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums. Tas sākas pēkšņi, bet nereti akūts apendicīts var pievienoties kādai no bērnu infekcijas slimībām, kā, piemēram, vējbakām, masalām vai skarlatīnai. Šādā gadījumā iekaisuma process aklās zarnas piedēklī noritēs straujāk.

Kas izraisa akūtu apendicītu?

Slimības izcelsme saistīta ar tārpveida piedēkļa evakuācijas traucējumiem jeb nepietiekošu zarnu satura tranzītu no aklās zarnas piedēkļa uz resno zarnu. Akūtu apendicītu bieži sastop bērniem, kas cieš no ilgstošiem vēdera izejas traucējumiem (aizcietējumiem), parazītiem (spalīšiem, cērmēm), svešķermeņiem zarnu traktā un limfātisko audu hiperplāziju tārpveida piedēkļa sieniņā. Visi šie faktori, nosprostojot aklās zarnas piedēkļa lūmenu, veicina baktēriju vairošanos tā iekšienē. Iekaisumam progresējot, rodas piedēkļa sienas visu slāņu bojājums, un tālāk jau baktērijas (strutas) nonāk vēdera dobumā. Vēderplēves iekaisums ir ļoti bīstams, jo var attīstīties smaga saslimšana un pat iestāties nāve.

Kā atpazīt akūtu apendicītu?

Klasiski akūts apendicīts pirmskolas – skolas vecuma bērniem sākas ar sāpēm vēderā, kuras lokalizējas nabas rajonā vai pakrūtē. Sāpēm vēderā pievienojas slikta dūša, vemšana (1-2 reizes), paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,2-37,5ºC) un rodas aizcietējumi. Būtiski ir zināt, ka apendicīta sāpes dinamikā pastiprinās, neizzūd, bet gan pārvietojas uz vēdera labo lejas flangu. Bērna vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos novēro 24-36 stundas no saslimšanas sākuma. Šajās saslimšanas stundās ar vislielāko varbūtību strutas ir nonākušas vēdera dobumā, un apdraud bērna dzīvību. Tikai steidzīgi veikta operācija var glābt slimnieku.

Jaundzimušie ar akūtu apendicītu slimo ārkārtīgi reti. Mazbērna vecumā ( no 1-3 gadiem) akūta apendicīta atpazīšana ir sarežģītāka. Saslimšanas sākums ir pēkšņs. Uz laba vispārējā veselības stāvokļa fona bērns atsakās no barības uzņemšanas, kļūst kaprīzs, viegli uzbudināms. Ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 38-39°C. Pievienojas caureja un vemšana. Pēc 12-16 stundām uzbudinājumu nomaina apātija. Bērns neļauj taustīt vēdera priekšējo sienu. Šiem vecuma bērniem vēderplēves iekaisums rodas jau 12 stundu laikā. Tāpēc bērnu ar sāpēm vēderā saslimšanas sākumā būtu jāparāda bērnu ķirurgam.

Kādas metodes izmanto, lai noteiktu akūta apendicīta diagnozi?

Ārsts iztaujā bērna vecākus par bērna veselības stāvokli, sūdzībām.

Ārsts izvērtē bērna ādu, gļotādu, sirdi, plaušas, vēderu, urināciju un, ja nepieciešams, skata bērnu caur taisno zarnu.

Slimnīcā bērnam tiek noņemtas asins un urīna analīzes, kas parāda iekaisuma procesa klātbūtni organismā.

Diagnozes precizēšanai papildus tiek nozīmēta vēdera dobuma sonoskopiskā vai datortomogrāfiskā izmeklēšana.

Mūsdienās akūta apendicīta diagnostikā un ārstēšanā plaši izmanto arī laparaskopiju (operācijas metodi), kuras laikā ir iespējams optiski apskatīt vēdera dobuma orgānus, tai skaitā arī aklās zarnas piedēkli, caur maziem griezieniem vēdera priekšējā sienā.

Kas būtu jāzina par akūta apendicīta ārstēšanu?

Bērnam, nonākot slimnīcā ar akūta apendicīta diagnozi, sākumā tiek nozīmēti augstāk minētie izmeklējumi un uzsākta ārstēšana ar papildus šķidruma un medikamentu ievadīšanu vēnā. Bērnam tādā veidā tiek uzlabots vispārējais veselības stāvoklis, un slimnieks tiek vienlaicīgi gatavots ķirurģiskai ārstēšanai.

Galvenā ārstēšanas metode ir operācija, kuras laikā tiek izgriezts iekaisušais aklās zarnas piedēklis. Nereti pēc operācijas nākas atstāt drenu vēdera dobumā, lai atlikušās strutas izdalītos no vēdera dobuma un operācijas brūce veiksmīgi sadzītu.

Pēcoperācijas periodā pacientam regulāri tiek veiktas operācijas brūces pārsiešana. Operācijas šuves tiek noņemtas 7.-10. pēcoperācijas dienā, kad brūce ir sadzijusi.

10-12 stundas pēc operācijas tiek ievērots gultas režīms, pēc tam fiziskā aktivitāte pakāpeniski tiek palielināta. Darba spējas pilnībā atjaunojas pēc 1 mēneša. Slimnīcā bērns vidēji pavada 4 līdz 10 dienas.

Diēta:

• 6-12 stundas pēc operācijas pacientam netiek ļauts dzert un ēst,
• 2. pēcoperācijas dienā slimnieks tiek dzirdīts,
• 3. pēcoperācijas dienā pacientu uzsāk barot ar tumēm, vieglu buljonu, kefīru, jogurtu un sausiņiem
• 4. pēcoperācijas dienā uzturam pievieno sasmalcinātus dārzeņu biezeņus
• No 6. pēcoperācijas dienas atļauts uzturā pievienot vārītu gaļu un pienu
• Pēc 2 pēcoperācijas nedēļām atļauts atgriezties pie ierastās diētas (uzturā vēlams ierobežot citrusa augļus, rupjo maizi).

Rūpīgi jāseko vēdera izejai (ja 3. pēcoperācijas dienā nav izgājis vēders, tad nepieciešams veikt attīrošu klizmu).

Kāda ir akūta apendicīta profilakse?

Uzturā vēlams kopā ar dzīvnieku olbaltumvielām pietiekamā daudzumā lietot arī vieglāk sagremojamās piena olbaltumvielas, kā arī dārzeņus un augļus.

Nepārslogot zarnas ar lielu uztura daudzumu.

Katru dienu uzņemt organismam nepieciešamo šķidruma daudzumu.

Sekot regulārai vēdera izejai (vismaz reizi 2 dienās).

Svarīgi!

Ja bērnam parādās pēkšņas sāpes vēderā, vecākiem jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un vidēji 2-4 stundu laikā slimnieku jāparāda bērnu ķirurgam.