Laiks skrien nemanot. Vēl pavisam nesen mēs ar vīru ziemas vakarā, klusām zogoties ar lielajiem čemodāniem, devāmies uz dzemdību namu, bet nu jau ir pagājuši vairāk kā trīs mēneši, kopš mūsu dzīve ir apgriezusies kājām gaisā, jo mēs kļuvām par mūsu lapsiņas vecākiem.
Šajā ceturtajā trimestrī mazā lapsiņa pielāgojās lielajai dzīvei un mēs līdz ar viņu, jo mums pavērās pavisam cita pasaule par kuru mēs iepriekš nemaz nezinājām. Neliegšos, ka ne vienmēr viss ir spoži kā glancētajos žurnālos parasti tiek aprakstīts vai redzams skaistajās instagrama bildēs. Ir brīži, kad aiz bezspēcības kopā ar mazo lapsiņu sēdi un šņuksti, jo saproti, ka lielais bubulis vārdā vēdergraizes uzbrūk un tu nespēj līdz galam šo bubuli padzīt.Un brīžos kad likās, ka esi apguvis laika plānošanas pamatprincipus un stresa menedžments ir tīrais nieks, tad kārtējo reizi nācās aplauzties un mācīties visu no jauna.
Atceros, ka savulaik smējos par izturības vēlējumiem jaunajiem vecākiem, tad tagad pilnā nopietnībā saprotu, ka tas bija vispatiesākais novēlējums, kurā bija vērts ieklausīties!
Bet, ja nopietni pa nenopietnam:
- Visādi orto paklāji nestāv līdzi tai masāžai, ko sajūti uzkāpjot uz kārtējā grabuļa. Un vēl pat nav sācies lego laiks;
- Dušas apmeklējuma ātrums spēj būt tāds, ka pasaules klases sprinteri pat sāks apskaust;
- Aukstai kafijai arī nav ne vainas;
- Visu ir iespējams paveikt ar vienu roku, ja nevari - tad tev to nemaz nevajag;
- Parādās brīnumspējas – redzēt tumsā;
- Mana mīļākā frizūra - cope, ja vien nevēlies, lai nesertificēts frizieris ar savām mazajām rociņām parevidē matus un samazina to daudzumu;
- Sāc saprast, ka ērtāka apģērba par mīkstajām trenniņbiksēm nav. Tās spēj pielāgoties un nenosoda, ja tomēr uzvelc ko citu.
Bet vai ziniet, viss ir sīkums, jo zinu, ka lielākas laimes nemaz vairs nav par to, kura šobrīd saldi čuč...