Simtgades mazulīti gaidot - Mana pieredze dzemdību iestādē

Mūsu simtgades bēbītim drīz jau apritēs 4 mēneši, bet dzemdību diena vēl ir spilgtā atmiņā, tāpēc arī es izlēmu uzrakstīt par Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļu, kurā jaukā jūnija dienā sagaidījām savu mazulīti. 

Izvēle krita uz Kuldīgas slimnīcu, jo tā bija tuvākā slimnīca ar dzemdību nodaļu un, kā jau pie pirmajām dzemdībām, gribēju, lai līdz slimnīcai nav liels attālums un pēc dzemdībām vīrs varētu ērtāk izbraukāt uz mājām un atpakaļ. Biju arī izskatījusi interneta atsauksmes, iztaujājusi paziņas, kas arī dzemdējušas Kuldīgā un pozitīvo atsauksmju bija krietni vairāk kā negatīvo.

Kad ieradāmies nakts vidū, personāls bija ļoti jauks un radīja drošības sajūtu, kā arī bijām gandrīz vienīgie pacienti nodaļā, tāpēc visapkārt valdīja miers un klusums. No rīta iepazīto vecmāti un māsiņas nomainīja jaunā dežūra, kura sākumā radīja nelielu uztraukumu - jaunā vecmāte vairākas stundas nenāca mūs pārbaudīt, kaut vai tikai apsveicināties, jo gribējās taču zināt, kāds cilvēks pieņems manas dzemdības. Taču ar vīra iejaukšanos, beidzot saņēmām gaidīto uzmanību, centos būt mierīga un saprotoša, jo nakts laikā bija ieradušās vēl 3 dzemdētājas, tāpēc vecmātei bija ko noņemties. 

Dzemdību zāle bija ļoti labi aprīkota un šķita pat mājīga, cik nu mājīga var būt slimnīca. Pirmsdzemdību palāta bija maza un šaura, tāpēc mums paveicās, ka kopējā palātā neviena cita nebija un mēs varējam gaidīt tur (varēju staigāt pa plašo telpu, iet dušā, sēdēt uz bumbas, kas pirmsdzemdību palātā nebūtu iespējams). Pati par sevi slimnīca ir jauna, tāpēc telpas ir lielas, gaišas un neradīja negatīvas emocijas.

Kā galveno mīnusu varu minēt tikai divas ģimenes palātas - uzreiz pēc dzemdībām abas ģimenes palātas bija aizņemtas, tāpēc pirmā nakts bija jāpavada kopējā palātā bez vīra, kas man vienai ar bēbīti bija diezgan smaga, bet tā jau ir vairums slimnīcās, jo vienkārši nepietiek vietas. Kā arī pārsteidza dažādā dežūru personālu attieksme, jo četrās slimnīcā pavadītās dienās satiku gan ļoti laipnas un ieinteresētas vecmātes, ārstus un māsiņas, gan "rūgumpodus", kas tikai radīja pilnīgi lieku stresu man un vīram.

Ja kādreiz sadūšošos uz vēl vienu bēbīti, tad domāju, ka arī izvēlētos Kuldīgas slimnīcu, bet noteikti ņemtu līgumvecmāti, lai visu dzmedību laiku ar mani ir tikai viena zināma vecmāte, jo vecmāšu maiņa mani tomēr ļoti satrauca un palēnināja dzemdību procesu, bet tās jau ir tikai manas kaprīzes un dzemdību nodaļai nav ne vainas! :)