Hmmm, kas slēpjas puncītī?

Sveikas!

Neesmu baigā blogotāja un rakstītāja. Tāpēc šeit vairāk mēģināšu rakstīt priekš sevis, lai vēlāk var pārlasīt un atcerēties kā gājis. Sākums bija skaists, tāds ir vēl joprojām! :) Šī gada sākumā runājām, ka nu jau tā kā būtu laiks domāt par trešo ģimenē (kopā nodzīvoti 7 gadi). Apspriedāmies un sapratām, ka pirmo bērniņu vajadzētu uz pavasari, vasaru, lai nesanāk tā, ka uz ziemu istabas var sanākt nedaudz pārkurināt un arī svaigā gaisā iziet pastaigās grūti tādā aukstumā. Protams, apmeklēju arī ginekologu pirms tam un laicīgi sāku lietot folijskābi.. Abi ar gaidāmā bērniņa tēti ļoti priecājāmies, kad testā parādījās divas strīpiņas (11.08.2013.). Tad nu nākamās nedēļas laikā pierakstījos pie dakteres, nodevu analīzes – un tiešām IR! Ilgu laiku māca kaut kāda neticība, vai tiešām tā var izdoties uzreiz?! Līdz 17.oktobrī pienāca USG :) Saņēmu pirmos attēliņus, kur draugs brīnījās, kā tādā mazā puncī var būt tāda radībiņa, jo pēc pietuvinātā attēla varēja noprast, ka liels jau. 71 mm garš un rit jau 13.nedēļa un 6 dienas. Plānotais datums ir 18.04.2013. Sekoju visiem ārsta norīkojumiem un grūtniecība rit kā vajag, šad tad bija šķebinoša dūša. Pašlaik no medikamentiem lietoju magniju un zivju eļļu bez jebkādiem vitamīniem tai klāt. Un vakaros daudz neēdu, jo paēdot liekas, ka kutina kuņģi un nevar aizmigt. Katru nedēļu veicu fotouzņēmumus, pēc kuriem tad orientējos kā puncītis pastiepies. Tagad tas līdzinās nedaudz uzpūstam vēderam. :D Un nezinātājs īsti nevarētu pateikt, vai vienkārši nedaudz uz ziemu palielinājies tauku slānītis (kā man parasti mēdz būt), vai par daudz esmu paēdusi.

Laiciņu atpakaļ, tā pie kafijas krūzes no rīta darbā runājot daži kolēģi tika informēti. Protams, visiem pārsteigums. Bet ziņa tālāk līdz vadībai tā arī neaizgāja (kas ir labi). Tad kāda kolēģe man sāk teikt, lai ziņoju laicīgi, jo vadītāja sapulcēs labi izsakās par manu darbu un vēlas vēl nedaudz pabīdīt „uz augšu”. Tā nu pagājušajā nedēļā saņēmos un informēju savu darba vadītāju, lai nav pārsteigumi un padzirdēšana no kāda cita. Pirms došanās pie vadītājas – uztraukums. Ziņu uzņēma ļoti pozitīvi. Un teica, ka visa uzņēmuma vēsturē (18.5 gadu laikā), izņemot viņu pašu pirms 17 gadiem, nav bijis tāda gadījuma un īsti nezina kā rīkoties, ko darīt šādā situācijā. Pārrunājām visu kas un kā, lai skaidrs (par iemaksātajiem nodokļiem, bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgumu, pienākumu sadali pārējiem kolēģiem utt., arī to, kas mani sagaida nākot atpakaļ uz darba vietu). Runājoties izrādījās, ka viņas dēls arī dzimis datumā, kurš man nolikts, arī mana mamma. Visā visumā saruna izvērtās daudz labāka kā biju domājusi. Arī pārējie kolēģi, kas ziņu uzzināja nesen, ir ļoti izpalīdzīgi (kaut arī dažam pašam nav bērnu) – atnes papīru printerim un vēl šādus tādus sīkumus palīdz.

Mēģinu palēnām veidot sarakstiņu ar nepieciešamo un šo to jau iegādāju. Piemēram, nesen no ebay.com pasūtīju šādas vairāk lietojamās biksītes, kurām var regulēt izmēru no dzimšanas līdz gadam un ilgāk.

Ar ieliktnīšiem

Tādus pāris komplektiņus tur iegādājos par pārdesmit latiem kopā. Daudz lētāk kā pirkt šeit. Un ja beigās izrādīsies, ka nesanāk ar šiem tik labi kā gribētos, tad vismaz līdzekļi nebūs izlietoti tik daudz. Šos pirku ne tikai tāpēc, ka ilgstoši lietojot var ietaupīt līdzekļus, bet arī tāpēc, ka redzēju drauga māsas bērniem no pamperiem apsārtušus dupšus, žēl tādu maziņu. Sākumā gan domāju palietot pamperus.

Mana mamma ar māsu jau nu ļoti sajūsmā! (Pirmais mazbērniņš). Arī drauga vecāki priecājās, bet ne tik ļoti, jo viņu mājās drauga māsai pirms 1.5 gada un nupat pirms 6.mēnešiem piedzimuši bērniņi. Tagad viņi diezgan aizņemti visi četri audzinot mazos – drauga māsa ar savu draugu un vecvecākiem. Vairāk viņi priecājās par to, ka turpināsies viņu dzimtas uzvārds, tā vismaz pagaidām izskatās.

Ļoti gaidu tagad nākamo USG, kad varbūt parādīs kas tajā puncītī slēpjas. :)

P.S. Un ļoti ceru, ka nākotnē nenāksies par nākamo bērniņu domāt tik pat ilgi, cik par pirmo! (-Kā draugs saka!)

Uz tikšanos! :)