Mūsu simtgades dēliņš

Mūsu simtgades mazulītis ir dēliņš. Ģimenē viņš mums ir pirmais bērniņš. Dēliņa ienākšana šajā skaistajā pasaulē bija plānota ap 20. septembri, bet viņš izlēma savādāk un pie mums ieradās skaistā 1. septembra rītā. Viņš tā bija izlēmis, lai viņa māmiņa varētu būt šī gada 4100 māmiņa Rīgas dzemdību namā.

Pirmās dienas dzīvojoties dzemdību namā paši iepazināmies ar tik ilgi gaidīto mazulīti. Atradām kopīgu valodu uzreiz. Mazais bija pavisam mierīgs. Tik dūšīgi paēda un tad saldi iemiga.

Tā kā abiem ar vīru visi radi dzīvo Kurzemes pusē, tad sanāca ka ar mazo brīnumiņu visi iepazinās pamazām. Gandrīz katru nedēļas nogali pieteicās kāds ciemiņš, kas vēlējās ar mūsu dēliņu iepazīties. Viss notika klusi un mierīgi, lai mazajai dzīvībiņai nebūtu lielu satraukumu.

Vislielākais piedzīvojums dēliņam bija brauciens uz Ventspils pusi, kur dzīvo mana vecmāmiņa. Viņai nebija iespēja atbraukt uz Rīgu, tā nu izlēmām oktobra beigās dēliņu vest iepazīstināt ar viņa vecvecmāmiņu.

Visa ģimene un draugi ar neviltotu smaidu un sirsnību iepazinās ar mūsu mazo brīnumiņu.

Novēlu, lai Latvijā visi bērniņi būtu tik pat gaidīti un mīlēti kā mūsu dēliņš.