Mans un meitiņas Emmas satikšanās stāsts

Savu iepriekšējo dzemdību stāstu rakstīju vairāk kā 8 gadus atpakaļ, kad pasaulē nāca mūsu dēls Lauris. Un nu priecājos, ka varu rakstīt savu un meitas satikšanās stāstu.

Tātad viss notika 2019.gada 7.martā. Ap plkst.15, kad vecākais dēls atnāca no skolas, staigājot pa māju notika "nolūde", bet īsti nesapratu vai tie bija ūdeņi vai nē. Zvanīju vīram, lai brauc mājās. Bet vairāk nekas netecēja un nekādas sāpes neparādījās. Bet iekšējā sajūta teica, ka viss notiek.

Ap 16 vīrs bija mājās, ņemot vērā, ka sāpes nebija parādījušās teicu, ka viņš var droši ieiet dušā un tad brauksim uz Dzemdību namu pārbaudīties.

Ap 17 bijām Dzemdību namā, visu izstāsīju, bet arī tur man neticēja, ka tie ir ūdeņi, jo vairāk ūdeņi netecēja, bet nu tomēr nolēma pārbaudīt. Pārbaudot konstatēja, ka ir 5cm atvērums. Pēc apskates daktere ar reaģentu pārbaudīja vai tie bija ūdeņi un iekrāsojās kā ūdeņi. No uzņemšanas zvanīja dakterei, ko ar mani darīt, varbūt laist mājās, jo sāpju nav, beigās ņemot vērā, ka arī pirmajās dzemdībās līdz 8 cm nejutu sāpes daktere teica, lai ved mani augšā uz dzemdību telpu.

Ap 18 biju dzemdību telpā atnāca vecmāte izjautāja visu kas un kā un uzlika klausīties tonīšus. Pēc 20 min noņēma un teica, ka ap 21 nāks vēlreiz klausīties toņus un tad skatīsies, ko darīt. Tā no gandrīz trīs stundas abi ar vīru "skrolējām" telefonus skatījāmies video un smējāmies. Šajā laikā ik pa laikam savilka vēderu, bet tādas sajūtas - treniņkontrakcijas arī pirms tam bija.

Beidzot pirms 21 atnāca vecmāte un uzlika klausīties toņus, bija redzama dzemdes darbība, bet sāpes nejutu. Kad noņēma toņus vecmāte apskatīja atvērumu, kas jau bija 8 cm. Nolēmām, ka jādur ūdeņi, jo īsti viņi nebija nogājuši, tad nu plkst. 21 tika pārdurti ūdeņi.

Pēc ūdeņu pārduršanas beidzot parādījās arī sāpes. Ar vīru nolēmām, ka ieiešu dušā, jo ūdens palīdzot atbrīvoties. Iegāju dušā, bet pēc 3 kontrakcijām sapratu, ka spiešanas sajūta ir klāt, vīram liku pasaukt vecmāti un tad abi lēnām centāmies tikt līdz gultai.

Lēnām ierāpos un iekārtojos gultā, tad pulkstenis jau rādīja 22:20, vecmāte sagatavojās mazās nākšanai pasaulē.

Mazā Emma pasaulē ieradās 2019.gada 7.martā plkst.22:55.

Pirmajās dzemdībās vīrs nebija klāt, bet šajās es redzēju un sajutu viņa milzīgo atbalstu un mīlestību.

Tajā brīdī, kad jau palikām vieni un Emma ieturēja savu pirmo maltīti, vīrs noteica: "Īstenībā tu nemaz neizskaties nogurusi, bet gan laimīga." Un tiešām tā ir īsta laime sagaidīt tik ilgi gaidītu mazulīti un redzēt viņu sev blakus.