Ieejot grūtniecības finiša taisnē jeb sācies trešais trimestris

Arvien nespēju saprast, kā laiks var skriet tik ātri! Liekas, ka vēl tikko skaitīju pirmās nedēļas, bet nu jau tūlīt būšu trešā trimestra pusē. Sākoties trešajam trimestrim, mums ar bēbīti vēl bija jāiztur USG eksāmens, lai daktere Rīgas Dzemdību namā varētu izmeklēt, vai tie rādījumi, kuri uz otrā trimestra skrīningu neatbilda tabulās norādītajiem, tomēr nav uzlabojušies. Un patiešām bija vērts nekrist panikā, nekurbulēt sevi un nelasīt neko internetā laikā starp abām sonogrāfijām, jo šoreiz rādījumi bija normā. Gluži, kā mans uzraugošais ārsts jau bija pareģojis. Esmu neizsakāmi laimīga un pateicīga Dievam par uzklausītajām lūgšanām! Kad radioloģe izdrukā 3D bildīti ar mazulīša seju, es izplūstu asarās, kuras nespēju apvaldīt vēl visu ceļu līdz autostāvvietai un, kad nonāku mašīnā, tad vēl labu laiku ļauju asarām plūst un aizskalot prom to zemapziņas trauksmi, kas manī bija mājojusi kopš iepriekšējās sonogrāfijas. Ieelpoju un izelpoju - tas nu ir garām! 

Vēl viena lieta, kuru gaidīju ar ne visai patīkamām sajūtām, bija Glikozes tolerances tests, kas bija jāveic 25.-26.grūtniecības nedēļā. No draudzenēm un paziņām bija dzirdētas visai šausminošas atsauksmes par šķebinošo saldo dziru un divu stundu dirnēšanu pie laboratorijas durvīm tukšā dūšā. Bet, iespējams, tas, ka biju gatavojusies ļaunākajam, bija iemesls tam, ka man šis process galu galā nemaz nelikās tik briesmīgs. Biju nodrošinājusies ar lasāmvielu, turklāt laboratorijas māsiņa ļāva doties sēdēt savā mašīnā nevis gaitenī pie durvīm, tāpēc laiks man pagāja visai ātri. Un saldā dzira man nemaz nelikās šķebinoša. Iespējams, tamdēļ, ka saldumi man tīri labi garšo. Grūtākais bija ieduršanas process trīs reizes ik pa stundai, jo sirgstu ar tā saucamajām klejojošajām vēnām un māsiņai noķert kādu no manām vēnām vienmēr ir milzīgs izacinājums, tāpēc durt parasti nākas vairākās vietās, līdz izdodas. Un šoreiz trīs stobriņu dēļ biju sadurstīta ne pa jokam. Zilumi un zemādas asinsizplūdumi uz manām rokām rotājās vēl pāris nedēļas. Taču tas viss ir sīkums, jo galu galā galvenais šajā gadījumā bija sekmīgi veikt analīzes un analīžu rezultāti, kā teica mans ārsts, ir perfekti! Hū arī tas ir garām!

Sākoties trešajam trimestrim, man bija arī jānodod analīzes, lai pārliecinātos, vai manās asinīs ir pietiekams dzelzs līmenis. Tas bija normā, taču diezgan tuvu robežlīnijai, tāpēc ārsts ieteica tomēr iegādāties kādu dzelzs preperātu un palietot. Pirmais mēģinājums cieta fiasko, jo tukšā dūšā iedzertā kapsula man izraisīja spēcīgu nelabumu. Aptiekā man iesaka pamēģināt kapsulas, kuras var dzert pēc ēšanas un tās iedabūt un paturēt sevī ir vieglāk. Taču cenšos sekot līdzi, lai ēdienreize nesaturētu kalciju bagātīgā daudzumā, kā arī nedzeru zaļo tēju vai kafiju divas stundas pirms un pēc, lai tas nekavētu dzelzs uzsūkšanos. 

Visi lielie eksāmeni nu ir aiz muguras. Trešais trimestris rit pilnās burās un ir pēdējais laiks, lai apmeklētu pirmsdzemdību kursus, gādātu mazuļa pūriņu un domātu par dzemdību somas saturu.