Gaidot mūsu simtgades mazulīti

Gaidot mūsu simtgades mazulīti

24. Jul 2018, 20:40 zacuks27 zacuks27

Ar vīru bērniņu plānojām jau krietnu laiku. Pēc pusgadu ilgušiem mēģinājumiem, beidzot bērniņš pieteicās. Diemžēl šī grūtniecība jau agrā laikā izbeidzās un tagad mums ar vīru ir zvaigžņu bērniņš. Abi ļoti pārdzīvojām, jo likās, ka ar mums jau nekas tāds nevar atgadīties. Kādu laiku nolēmām nogaidīt, lai pārciestu šo zaudējumu. Atsākot mēģināt, negaidījām, ka mūsu mazulīte pieteiksies jau pēc trīs mēnešiem. Lai gan ikmēneša „svētki” bija gaidāmi 15.februārī, jutu, ka kaut kas ir mainījies – jutu ne fiziski, bet drīzāk intuitīvi. Līdz ar to 12.februārī nolēmu nopirkt grūtniecības testu, kuru veicu 13.februāra rītā. Ak, cik es biju laimīga – divas strīpiņas (lai gan viena ļoti blāva)! Tajā laika posmā vīrs strādāja citā pilsētā (nesen bija piedāvāts labāk atalgots darbs), līdz ar to nolēmu šo ziņu viņam pavēstīt klātienē, zināju, ka tiksimies 14.februārī. Lai gan tas bija neiedomājami grūti, nocietos līdz Valentīndienas vakaram un pasniedzu viņam vislabāko dāvanu, kāda vien varēja mūsu dzīvē būt. Šo mirkli neaizmirsīšu nekad – viņš bija tik ļoti laimīgs, abiem acīs prieka asaras. Tā mēs abi uzzinājām par tik ļoti gaidīto bērniņu.

Pirmais trimestris pagāja salīdzinoši mierīgi. Vīrs par mani tik ļoti rūpējās, izjutu neizsakāmu mīlestību. Pirmā vizīte pie ginekologa atkal izsauca prieka asaras, jo šoreiz pavēstīja, ka mazulim sirsniņa sitas un viss ir kārtībā. Sevi lieki nesatraucu, darbā paņēmu nelielu atvaļinājumu un gaidīju, kad paies pirmais trimestris, jo zināju, ka tas ir visriskantākais posms grūtniecības laikā. Mocīja nelabumi – slikti bija no vistas, zivīm, kārojās tikai svaigi augļi un dārzeņi. Arī nogurums lika par sevi manīt – gulēju jau pulksten astoņos. Bet neskatoties uz grūtniecības pazīmēm, jutos ļoti labi, biju laimīga un priecīga. Nevienam par gaidāmo bērniņu kādu laiku neteicām, tikai paši tuvākie cilvēki to uzzināja neilgi pirms pirmā trimestra beigām.

Tagad mums jau ir pilnas 27 nedēļas, zinām, ka gaidāma meitiņa peciņa. Abas ļoti gaidam dekrēta laiku, kad māmiņa varēs sagādāt un parūpēties par visu nepieciešamo, kā arī, protams, atpūsties pirms meitiņas nākšanas pasaulē. Mazulīte ir ļoti aktīva, dažu dienu liekas, ka gulēt nemaz neiet. Arī rakstot šo rakstu, mazulīte ik pa laikam mani iedunkā un nodod sveicienus visiem, kas šo rakstu lasīs.