Gaidīt reizē ar draudzeni

Kopējas intereses vienmēr vieno. Un bērnkopība nav izņēmums. Gan tad, kad bērniņi jau dzimuši, gan vēl tikai gaidību laikā. Pilnīgi neplānoti un nesarunāti, sagadījies, ka esmu pilnīgi identiskā gaidību laikā ar draudzeni no bijušās darba vietas, ar kuru reizē gaidījām mūsu pirmos bērnus. Tieši pateicoties mūsu abu nu jau piecgadniekiem, arvien turpinām uzturēt kontaktu, jo apspriežamās tēmas ir ļoti līdzīgas, varam viena otru nomierināt, kopā pasmieties vai vienkārši izkratīt sirdi.

Un, lai arī dzīvojam katra savā pilsētā un starp mums ir vairāk nekā 100 kilometri, mūsu ģimenes vismaz reizi gadā satiekas uz viena vai otra bērna jubilejas ballīti, bet ikdienā izmantojam viedtālruņu brīnišķīgās iespējas. Kad bērni bija pavisam maziņi, tad mums bija garumgaras kopīgas sarunas pa telefonu, pastaigājoties ar ratiņiem. Un tagad – gaidām atkal kopā! Interesanti, ka mūsu noteiktie dzemdību datumi atšķiras vien par trim dienām. Protams, ka realitātē reti, kurai izdodas ietrāpīt daktera pareģotajā dienā, un galu galā mums var būt pat mēnesis starpā starp dzemdībām, ja vienai piedzimtu 38.nedēļā, bet otrai 42.nedēļā. Taču savā dzīvē esmu pieredzējusi gana daudz brīnumu, lai apzinātos, ka “kauliņi var sakrist” arī vienā dienā. 

Gaidību laiks ir ļoti īpašs laiks, tāpēc ir tik jauki, ja to var dalīt kopā ar draudzeni vai pat vairākām. Kad gaidīju meitu pirms sešiem gadiem, bez jau minētās mīļās draudzenes, citas kopīgas gaidību "kolēģes" uzradās pat īpaši nepiepūloties – te vingrošanā, te rindā pie ārsta, un pavisam nejauši pat uz ielas, satiekot kādu senu skolas laika biedreni ar līdzīga lieluma punčuku. Un ir tiešām vērtīgi, ja izdodas atrast domu biedrenes, ar kurām dalīt ne vien gaidību laika priekus un grūtumus, bet arī turpināt vienai otru atbalstīt, kad dzemdības jau aiz muguras un sākušies citi prieki un grūtumi.