Gaidīsim brīnumiņu kopā-pirmās izmaņas manī un manā izskatā

Sveiciens visām kuras gaida un ir sagaidījušas.

Tad nu esmu gatava nākamajam rakstam,kurā atzīmēt grūtniecību,kura rit tik lēni,bet tajā pašā laikā pavisam ātri.

Grūtniecības 1-4 nedēļa:

Sajūtas,kas virmo manī ir vienkārši brīnišķīgas,jo nodzīvot dienu zinot,ka tevī mīt mazs brīnumiņš ko katrs gaida atnākam uz Ziemassvētkiem ir jau manī, viņš izdzīvo katru mirkli,katru laimes staru un katru dienu kopā ar mani,mēs kopā esam kā viens liels laimes stars,kas priecē mūsu tuvos un tālos it īpaši jau meitiņu un vīru.

Sliktas dūšas vēl nav parādījušās,kas mani priecēja,jo atceroties pirmo grūtniecību cerībā vien varu vēlēties ,lai tās neparādās,bet ko varu teikt par svara zudumu,tur nekas no pirmās reizes nav mainījies,svara zudums ir un diezga liels 5 kg,esmu izskatīga,slaida māmiņa par kuru nevar ne nojaust ne pateikt arī raksturs pagaidām ir nemainīgs,tikai tas, kad esmu kļuvusi slaidāka un sirdī manī virmo prieks,kas dod otro elpu,tad kad šķiet ka viss apkārt jūk un brūk.

Grūtniecības 4-8 nedēļa:

Nu re šeit arī sākas,tas ko visvairāk es nevēlējos-Sliktas dūšas un reiboņi.Jā,bet salīdzinoši pat nezinu,kur lai ņemu spēkus,lai izietu no mājas,jo viss ko ieēdu mans organisms atgrūž,visas pūles uzņemt ēdienu ir veltīgas un mokošas,turos vien dēļ tā,jo zinu ka man ir jāuztur mazulītis,ka man ir jācīnās viņu dēļ, par spīti visam.Mājās vēl nav tik grūti,bet kad jādodas uz darbu,tās ir lielākās mokas.Pirmkārt jau tādēļ ka visu dienu man ir jādzīvo telpās,kurās ir ēdiens un ēdiena smarža,kas kairina manu dūšu,bet otrkārt ka ēdiens man pašai ir jāpagatavo un jānogaršo,vai varat iedomāties cik tas ir grūti?

Svara zudums ir sarucis vēl pa 3 kg,raksturā esmu palikusi spītīgāka,kašķīgāka uzstāju uz savu un palieku pie tā,neciešu cilvēkus,kuri liekuļo un tos,kas čīkst un pīkst bez iemesla.

Punčuks uz 8 nedēļas beigām jau ir manāms,nelielas izmaiņas ādas struktūrā ir mainījušās,par kuru ir pārliecināts arī Vīriņš.

Sausa āda ir manāma it īpaši dienās,kad ārā ir asāki un spēcīgāki grādi,bet tas ir sīkums,ar to mēs kā vesela A-komanda tiekam aši galā,lai tuvinātu un pastāstītu meitiņai par gaidāmo bēbīti,mums ir veicams vesels rituāls,kurā stāstam par to,kas aug un guļ mammas puncī,par to cik ļoti mums ir jārūpējas par viņu un mammas puncīti,bet pasakainas sajūtas virmo manī,kad meitiņa ar vīru ieziež manu punci ar krēmu un maigiem un siltiem glāstiem sasmērē to.Bet ejot gulēt seko maigas bučiņas man un mazajam uz punča,it īpaši mīļi ir tad,kad mazā ar savām mazajām un mīlīgajām lūpiņām iedod buču un saka kad buča bēbītim.

Katrā ziņā pirmās 4 un otrās 4 nedēļas ir salīdzināmas kā diena pret nakti,gan tā kā es jūtos,gan tā kā uztveru apkārtējos cilvēkus sev apkārt.

Tādas ir manas pārmaiņas pirmajās 8 nedēļās,šobrīd esmu iesoļojusi 11 grūtniecības nedēļā,bet par to kā es jūtos tieši šobrīd,par to kādā citā stāstā.

Ar ziemīgiem sveicieniem

Baiba.