Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Domas par trešo bērniņu mūsu ģimenē ir regulāras.
Iesākumā vīrs teica, ka ar diviem būs gana, jo miteklis mums pašaurs, bet pēdējās sarunās viņš saka, ka, viņaprāt, trešais mazulis būtu ļoti laba doma.
Tikmēr mani no šī lēmuma attur vairāki faktori. Atceroties savas dzemdības un skatoties uz kustīgo un foršo jaunāko bērniņu, kuram vēl nav gadiņš, sirds kļūst mīksta un gribās vēl vienu mazu superbēbīti turēt savās rokās. Izlolot puncī, mīļot, auklēt un aprūpēt.
Tomēr pārsvaru gūst lietišķā puse. Pirmais faktors ir jau iepriekš pieminētais mājoklis – 60 kvadrātmetros 4 personas jūtamies komfortabli, taču kā būs, ja mūsu būs par vēl vienu vairāk? Bērni augs lielāki, vēlēsies vairāk privātās teritorijas. Tad diez vai viņi samierināsies ar vienā istabā sastumtām trīs gultām, jo starp tām būs jāatrod vieta vēl arī rotaļlietām, skolas galdam. Būs pašauri.
Otrs faktors ir darbs. Kā uzvedīsies darba devējs, uzzinot, ka gaidu vēl vienu bērniņu? Vēl jo vairāk, ja viena grūtniecība sekos pēc otras un pa vidu nemaz neatgriezīšos ierindā? Domāju, ka, visticamāk, no manis atvadīsies. Taču šāds apstāklis noteikti radīs vēl lielāku stresu. Zinu, ka ir citas mammas, kuras pašas dekrēta laikā aiziet no darba, ir tādas, kuras darba devējs nekaunas atlaist, taču man tik ļoti ir nepieciešams kāds drošības spilvens. Proti, ka zinu, ka mani gaida atgriežamies.
Un trešais – kā mainīsies mūsu maciņu noslogotība pēc vēl viena bērniņa piedzimšanas? Ar trešo mazuli mēs iekļūtu Goda ģimenes statusā, taču ko lielā saime ikdienā prasītu no mūsu ģimenes maka? Pavisam noteikti nāktos pārskatīt savus ikdienas tēriņus, savilkt jostas ciešāk, jo, lai arī kāds man gribētu apgalvot pretējo, viss mūsdienās kaut ko maksā. Tomēr pāri visam, protams, būtu trīs bērnu smiekli un mīlestība.
Ir par ko padomāt...
Tāpēc labprāt uzklausīšu jūsu pieredzi, kā mainījās dzīve pēc trešā bērniņa piedzimšanas?
P.S. Cik noprotu, ja mazulīši piedzimst ar maksimums 2 gadu starpību, māmiņalga saglabājas iepriekšējā apmērā. Vai tā?
Mazāk domāt, vairāk darīt!😀
Sveiki! Man arī 3mazi. Piekrītu, ka ir emocionāli grūti. Daudzi nesaprot, kad saku, ka ar vismazāko zīdaini ir visvieglāk tikt galā.
Jā, māmiņalga saglabājas līdz 2g.v.,bet iesaku aiziet uz kādu vsaa, tur mēdz būt arī ļoti atsaucīgi darbinieki, kas iesaka, pastāsta kā labāk katram konkrēti.
Ja jums tagad kautkas paliek pāri naudiņas ziņā, tad noteikti pietiks arī trešajam. Jāpiemin, ka piem.rīdziniekiem (zinu vēl pašvaldības) daudzbērniekiem ir bezmaksas ēdināšana bd. Interešu izgl.bez maksas. Tas mūsu ģimenei sanāk 100eiro mēnesi ieekonomēt, nav maz. Un ir vēl.
Atceros, ka reiz viena gudra kundze gados teica, ka dzīves nogalē nav cilvēku, kuri ir nožēlojuši par to,ka viņiem ir bērni, drīzāk, ka viņu nav vai būtu bijis vēl kāds.
Man prieks par katru ģimeni, kas izšķiras par trešo bērniņu. Man pašai ir vien divi un vairāk neplānoju, tāpēc par finansiālo aspektu nekomentēšanu.
Attiecībā uz tevi un darba devēju - arī šīs, kā jebkuras attiecības, ir divpusējas. Savā pieredzē esmu pieredzējusi ka viens un tas pats darba devējs laimīgi ar nepacietību gaida atgriežamies darbinieku pēc trešā bērnu kopšanas atvaļinājuma, kuri bijuši ar mazu starpību un vienlaikus shēmo kā tikt vaļā no darbinieces pēc pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma. Tā ka šo jautājumu tu pati zini vislabāk vai darba devējs tevi gribēs gaidīt atpakaļ vai nē.