Atmiņas “zudumi” un gaidību grāmatiņa

Pagāja ilgs laiks līdz saņēmos uzrakstīt pirmo rakstu te. Nu tiešām ilgs. Mūsu mazajai jau 10 mēneši! ❤️  

Bet šobrīd liekas svarīgi pierakstīt, kamēr vēl prātā. Nopietni, mīļās dāmas, tā atmiņa ne tikai gaidību laikā, bet arī vēl ilgu laiku pēc dzemdībām tiešām ir pasliktināta, tāpēc nevainojiet sevi, ja kaut kas galīgi neturas prātā. Es gaidību laikā reiz biju iznest miskasti un pēc kādas stundas taisījos doties prom no mājām..un nekur, nekur nevarēju atrast atslēgas. Goda vārds, biju pārleicināta, ka laikam jau izmetu tajā lielajā miskastē līdz ar atkritumiem... ?  

 Labi gan,ka vīrs ir ātrāks un vērīgāks par mani uz meklēšanu. Un labi, ka tomēr ar punci tos apavus tik ātri nesanāk ievilkt?, jo patiešām jau taisījos iet meklēt to savu atslēgu saišķi lielajā miskastē, bet gluži vienkārši, kamēr vilku apavus, vīrs jau atrada??. Un tas, protams, nebija pirmais gadījums..citādāk es nekad nedomātu,ka pati varētu būt atslēgas izmetusi. Es lietas gaidību laikā gluži vienkārši atstāju pilnīgi nepiemērotās vietās un par to it nemaz neatcerējos. ??‍♀️

Tāpēc, ja arī Tu jūti to atmiņas trūkumu, nepārdzīvo! Tavam organismam gluži vienkārši ir svarīgākas lietiņas darāmas nekā atcerēties visādus sīkumu (visu mazulītim nodrošināt tomēr ir svarīgāk).☺️

Vai varu ko ieteikt? Nu ne īsti - sāc pierakstīt - plānotājā, telefonā, uz līmlapiņām...varbūt vīram pasaki (labi, šis darbojas retāk par līmlapiņām, bet ir vērts mēģināt?)

Tad nu bija tas posms, kad sapratu, ka arī no gaidībām man noteikti nebūs viss palicis prātā un  zināju,ka daudz ko aizmirsīšu, tāpēc sev iegādājos Pūra pērles komplektiņu - gaidību grāmatiņu un arī jau mazulīša grāmatiņu ar mēneškartītēm. 

Gaidību grāmatiņu sāku izmantot uzreiz. (Pirmajiem mēnešiem, kur norādīts,ka mazulītis ir magones sēkliņas lielumā un zirnīša lielumā nemaz nepaspējām, jo grāmatiņu tikai tad izdeva, kad es jau biju 5. gaidību mēnesī). Grāmatiņā pierakstīju visu. Sākot ar plānotajām/ reāljām ārsta apmeklēšanas vizītēm, līdz visam, ko ārsts apmeklējuma laikā teicis, cik liels kurā mirklī mazulītis izaudzis, kā es jūtos, kā jūtās tētis..tur pat bija prognožu spēle,kurā radi/draugi prognozēja to īsto piedzimšanas datumu. Nu forši, man patika! 

Ā, UN , protams, taisīju ikmēneša bildītes ar mēnšbildītēm, kur redzams, cik tajā puncī mūsu mazulīte liela jau izaugusi. ??

Man bieži aizmirsās (nu protams ??‍♀️?) palūgt vīram nobildēt mani ar to mēneškartiņu, tāpēc izdomāju risinājumu un aiz stūrīšiem katru mēnesi jauno kartīti pielīmēju pie spoguļa. Tā sanāca gan uztaisīt bildes ar aktuālo mēneškartīti, gan arī ikdienā paskatīties, cik liels mazulīts jau ir. ?

Es nereklamēju Pūra pērli (iesaku gan, jo man tiešām patika un mūsējā jau ir ielikta Elīzas pūriņā☺️??)..bet iesaku sameklēt kādu Tev aktuālu vietiņu (kaut visparastāko kladi), kur piefiksēt savas sajūtas un citus sīkumiņus,ko pēc tam patiešām vairs neatcerēsies, jo būs jau tas mazais ķipars šai pus' puncim un būs 101 cita lieta, ko domāt un darīt. ?

Un, dāmas, nu galvenais- IZBAUDIET šo laiku (zinu, zinu, ir pagrūti ar lielo punci, mugura sāp, kājas reizēm pampst, uz ēdieniem visādas kaprīzes...) nu kas nu kurai. ☺️Bet to visu tiešām vajag izbaudīt! Īpaši-ja oficiāli jau sācies dekrēta atvaļinājums un uz darbu nav jāiet!  Apmeklējiet kādus gaidību kursus, ēdiet to , ko organisms (un mazulītis) prasa, aizejiet uz fotosesiju! ☺️? Un mīliet viens otru, mazulītim svarīgi augt mīlestībā (arī vēl puncī)  

Jauku gaidīšanas laiku un izturību lielajai dienai! ??❤️

P.S. Tagad, starpcitu, ir jau vairākas gaidību grāmatiņas.. noteikti vari atrast sev tīkamāko! 
Laikā, kad es meklēju, šķiet, Pūra pērle bija pirmā tāda. Tad ķēru ciet, kā ieraudzīju. ?

Tagad pildām Pūra pērles Mazuļa grāmatiņu un katru mēnesi bildējamies ar atbilstošo mēneškartiņu.