03.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Pirms gada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā pirmo reizi Latvijā tika veikta cilmes šūnu implantācija miokardā 4 mēnešus vecam zīdainim ar smagu sirdskaiti – dilatācijas kardiomiopātiju. Bērna veselības rādītāji ir pārliecinoši uzlabojušies!
Vērtējot bērna veselības stāvokli, redzams, ka mazinājusies sirds dilatācija un mitrālā vārstuļa nepietiekamība, kā arī palielinājusies kontraktilitāte un sirds izsviede, kura bērnam pirms operācijas bija 11%, šobrīd 43%, bet pilnīgi veseliem bērnam ir virs 60%. Bērna veselības stāvoklis pēc operācijas ir uzlabojies, lai gan tas nenozīmē, ka pacients var iztikt bez medikamentiem.
BKUS Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs Prof. Aris Lācis uzsvēra, „Galvenais, ko mēs gribam redzēt, cik šūnas ir savairojušās plānajā sieniņā. Patreizējās novērošanas pie mums izslēdz iespējas to noteikt, bet mēs redzam, ka uzlabojušies funkcionālie rādītāji. Otra lieta mēs gribam ātri novērtēt to, kā nekad nav bijis – mums nav, ar ko salīdzināt. Es gribētu teikt, ka rādītāji ir labi, bet šai atbildei būtu jābūt ļoti nosegtai ar faktiem. Šī ir pilnīgi jauna problēma, pilnīgi jauna lieta.”
BKUS Bērnu kardiologs Inta Bergmane saka ”Bērniņa veselības stāvoklis ir stabilizējies, mazinājusies sirds mazspēja un uzlabojušies sirds funkcionālie rādītāji, kā arī normalizējušies laboratorie sirds mazspējas marķieri. Meitenīte aug un attīstās atbilstoši vecumam, gada laikā nav arī nopietni slimojusi ar vīrusu infekcijām, kas var ievērojami pasliktināt stāvokli hroniskas sirds slimības gadījumā. Katrā ziņā, bērna novērošana jāturpina.”
Cilmes šūnu terapijas pētniecības aizsācējs Latvijā LU asoc. prof. Andrejs Ērglis saka: „Cilmes šūnu terapija, tāpat kā mazā Sofija, ir vēl bērnu autiņos. Un tomēr – meitenītes veselības stāvokļa uzlabošanās ir sasniegums gan pašas Sofijas dzīvē, gan Latvijas zinātnē. Tas ir ne tikai uzmundrinājums Sofijas vecākiem un cerība citiem vecākiem, kuru mazuļiem varētu būt līdzīgas problēmas, bet arī dzinulis ārstiem un zinātniekiem darboties tālāk par spīti skeptiķiem, kuri patiesībā pareizi saka: cilmes šūnu pētniecība – tas nav tik vienkārši. Cilvēka šūnas ir unikālas, tās ir atšķirīgas no dzīvnieku šūnām, tāpēc to pētniecība vienmēr būs saistīta ar klīniku un to efektivitāte tiks pierādīta nevis invitro (laboratorijā), bet gan invivo (dzīvē).
Savukārt Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons saka: „Neskatoties uz to, ka esam pašā cilmes šūnu pētniecības ceļa sākumā, ir ļoti patīkami saņemt ziņas par pacientu veselības stāvokļa uzlabojumiem. Klīniskajā pētījumā iegūtie dati būs būtisks atskaites punkts nākošajiem pētījumiem un jaunu, efektīvāku risinājumu meklējumiem.”
Cilmes šūnu transplantācija miokardā ir pētniecības stadijā un pagaidām tā netiek izmantota kā pilnībā aprobēta ārstniecības metode. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centrs tika izveidots 2008. gada martā.
Atgādinām, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgi pirmo reizi Latvijā veica cilmes šūnu implantāciju miokardā 4 mēnešus vecam bērnam ar smagu sirdskaiti – dilatācijas kardiomiopātiju (Dilatācijas KM). Operāciju veica prof. Aris Lācis. 2009.gada 20. maijā tika paņemts kaulu smadzeņu materiāls cilmes šūnu iegūšanai un 21. maijā tās tika implantētas bojātajā sirds muskulī. Jaunā metode pavēra iespējas smagas sirdskaites ārstēšanai, kurai līdz šim pieejamās metodes bija tikai simptomātiska terapija vai sirds transplantācija. Dilatācijas KM bērniem aptuveni vienā sestdaļā gadījumu tiek diagnosticēta kā aktīva miokardīta sekas, pārējos gadījumos – kā pārmantota (arī metabola) vai idiopātiska. Dilatācijas KM raksturīga pakāpeniska sirds mazspējas attīstība, ko pavada ēstgribas samazināšanās, klepus, dažkārt sāpes vēderā, izteikts ādas bālums.
Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā tiek veiktas vairāk nekā 100 operācijas gadā un ambulatori konsultēti vidēji 4200 pacientu gadā. Līdz gada vecumam tiek operēti 70% bērnu, turklāt mirstība ir tikai 1,5%. Mēs operējam ļoti smagus gadījumus, uzsvēra Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs prof. Aris Lācis.