Sveikas meitenes!
..Nāca prātā doma uzrakstīt par savām pārdomām kuras pēdējā laikā man neliek mieru un liek domāt ar vien vairāk un vairāk..
Jau iepriekš biju rakstījusi šeit par to ko nesen ar draugu pārdzīvojām savā ģimenē..tad nu pārdomas par to pašu un daudziem citiem jautājumiem..
Ļoti domājam par bērniņu..un ir jau arī laiks..vismaz mēs tā jūtam..gadu nav maz, bet nav arī daudz..bet nav jau tāds noteikts vecums..un bērniņa radīšana nav jau tāds maratons..taču līdz kaulam izjūtu to cik ļoti vēlos kļūt par māmiņu mūsu radītam mazulītim.. dažu brīd' tas liekas tik nesasniedzams sapnis..tāds netaustāms un nereāls..šķiet to, ka tas tiešām ir iespējams jutīšu brīdī kad izjutīšu pirmās kustības brīdī kad mazais būs manā puncī.. Tik ļoti pēc sāpīgā zaudējuma par to vien domāju..
Lasu tik daudz pozitīvu stāstu, ka citām arī pēc SA ar nākamo grūtniecību viss ir bijis labi, rodas cerība, ka ar mani būs tāpat.. bet vai tiešām būs?..kad uznāk šaubīgas domas, cenšos dikti neiedziļināties tajā visā..
..un kā es vispār varu zināt vai nākamo reizi ar mums viss būs labi?..neviens jau nevar dot garantiju..bet kā, lai tieku vaļā no bailēm..vai vienkārši ļauties un kā būs tā būs? Kā bija jums kurām ir bijis līdzīgs stāsts? Dalieties pieredzes stāstos..
..un vēl..pavisam nesen lasīju vieju stāstu kur 16 gadīga meitene palikusi stāvoklī un domā par abortu..rodas jautājums, kāpēc viņa nedomāja kad gulās gultā.. (atvainojiet par tiešumu un varbūt mazliet skarbi), bet citām notiek nelaimes ar gaidāmo grūtniecību..ļoti daudzām, pie tam..vai arī grūtniecība neiestājas vispār, bet te skuķis par abortu domā..tā vienkārši gribu taisīt/negribu taisīt abortu..apmēram, nu vēl izdomāšu..un tik viegli?.. Kāpēc meitenes tad nedomā? Un tādu piemēru ir daudz.. kur ir taisnība? Kāpēc tik viegli daudzas to uztver? Un kā ar dzīvībiņu kas pieteikusies?..rodas daudz jautājumu uz kuriem nav tik daudz atbilžu..lasot ko šādu ir dusmas, ka tām kuras tiešām vēlas nesanāk..tāds apburtais loks..kas negrib tam ir un kas grib tam nav, vai ir jāpapūlas..
..maza atkāpe gan.., bet stāsts ir viens..mazliet haotisks..
Man pāri 25 un ļoti domāju par to, kas ir grūtniecība, par bērniņa ienākšanu mūsu dzīvēs, par to, ka šajā dzīvē gribu radīt ko tādu kas paliks pēc manis..dzīvību kas ir augstāks par visu..par to visu dikti daudz domāju un analizēju un tāpēc nav saprotama šī vieglā domāšana jaunām meitenēm..varbūt skaļi teikts..bet es laikam nesapratīšu neko tādu..protams ir daudz atkāpes..bet vienalga..
..kā dzīvot tālāk pēc šāda notikuma..pēc zaudējuma..vai ir viegli ļauties tālākai dzīvei? Kā ar nākamo grūtniecību? Ko darījāt savādāk? Kur radāt spēku un kā gatavojāties šim lielajam notikumam? Vai arī jums bija šādas domas? Visu laiku ir kādi jautājumi, bet nespēju tos formulēt..bet varbūt tas vienkārši ir apjukums..
Varbūt samaisījās divas dažādas tēmas..
Gaidīšu Jūsu komentārus..
Laikam jau man labas zinas. 27. Veicu analizes progestetons 42.6 HCG 2008
29. Veicu atkartoti HCG 3142
Vai pieaugums pietiekams vaj vajadzetu buut vairaak? Ka jums liekas. Vnk pie daktera tik 9. Datuma tieku. Lai gan sobrid esmu uz kontaktiem gaidu kad adbildees. Bet varbuut te atbildi sanemsu atrak..
Es biju uz 6 nedēļām, un tad jau varēja redzēt, kā pukst sirsniņa. Baudi svētkus un nesadomājies par ātru visādas sliktas lietas. Domām liels spēks.
Paldies par labiem vardiem. Ceru k bus vis labi. Bet satraukums visu laiku mani nepamet..... bet censos... ceru tikt nakam nedel pie arsta.. tik nezinu vai jega tik atri iet. Kalendars rada ka tikko sakas 5 nedel...
Alkohols tikko pēc ieligzdošanās vēl neko nenodara, jo mazulis vēl nav saistīts ar tavu asinsriti, bet uzturvielas gūst no tā saucamā dzeltenuma maisiņa. Iespējams, ja ir pagājis arī kāds laiciņš pēc antibiotiku lietošanas, tad arī tas neko sliktu nenodarīs. Mazulīts vēl kādu brīdi uzturvielas no tevis nesaņems. Iesaku nomirāties un domāt pozitīvi 😀 Stress nodarīs lielāku kaitējumu. Lieto pareizos vitamīnus ar folijskābi un omega3. Novēlu lai viss izdodas! 😀
Sveiki. Mans staststs diezgan lidzigs. Julija uzzinaju ka esmu stavokli satraukums laime bailes vienlaiciigi. Ar draugu bijam kopa looti neilgu laiku. Vail ko teikt bet galu gala vis pozitivi lidz bridim kad braucam uz slimnicu ar asinosanu aptuveni 6 nedela....SA...pardzivojumi asaras neizpratne. Vis kas piederas pie lietas. Katru nakamo menesi ar bailem gaidiju mr. Jo saprotu ka janogaida bet zinu ka loooti velos berninu...gadi iet uz prieksu. Imunitate nograuta laikam jau saistiba ar SA jo visus rudens menesus keras klat dazadas kaitea. Un jalieto antibiotokas.lidz ar to saprotu ka mazais nedriigst buut. Somenea vel sakuma dzeru antibiotikas. Pirmdien draugam dzimsabas dienu nosvinejam ar daudz alkahola mana organisma... ceturfien pozitiivs tests...prieks laime. Bet luelas bailes ka antibiotikas menes sakuma. Un alkahols dazas dienas pirms testa ietekmes mazo.....
Vakar pirma diena kops pozitiv test. Katrs toletes apmekleejums ar nenormalam bailem ieraudzot asinis... katra sapite vedera liekas ka kaut kas nelabs....laikam sis laiks lidz tikau pie dakteres buus looti gruuts... bet saprotu ka nav jega skriet tagad uzreiz.... bet bailes mani nepamet.. pat saku domat ka nevajadzeja draugan neko teikt.... ja nu tests kludaas... ja nu ? Jautajumu parak daudz...
Paldies, ka dalījies ar savu pieredzi!
Ir pagājis laiciņš un nu jau spēju domāt par to cik ļoti vēlos kļūt par māmiņu.
Nekad nebiju domājusi, ka kas tāds notiks ar mums ☹
Zaudējums bija milzìgs.
Brīžam gan iezogas doma, ja palikšu stāvoklī vai atkal nenotiks kas tāds.. dikti baidos no tā! Dikti!
Arī nezinu pie kuras dakteres te Rīgā tad lai eju. Ir liels apjukums un daudz jautājumu, taču cenšos nomierināties un vienkārši ļauties.
Veiksmi Tev! Lai viss izdodas! 😀
Man bija spontānais jūlijā, pie trešās grūtniecības, bērniņu aizmirst nespēju un pēc iespējas ātrāk gribam nākamo, daktere teica, ka ieteicams 3 mēnešus nogaidīt...nezinu, vai spēsim, tā ka sākam jau gatavoties...ņemot vērā, ka 3. pieteicās pēc 6 mēnešu censonēšanas, sāpīgi un ļoti. Būšu laimīga, kad atkal zem sirds nēsāšu mazulīti, vai arī nebūšu, jo bailes iezagsies, ka tik kaut kas atkal nenoiet greizi....nekad nebūtu domājusi, ka pie 2 labi iznēsātiem bērniem var atgadīties kaut kas tik sāpīgs un skumjšs...
Vēlu veiksmīti gan tev, gan pārējām, jo tici man, ne tu ne es neesam vienas ar šo sāpi, ir tik daudz citu cilvēku ar tādu pat pieredzi!
kaut kur gudrās grāmatās lasīju, ka neauglīgas ir tikai sievietes, kurām vispār nav grēku, kas ir pilnīgi svētas, jo bērniņš pats izvēlas vecākus un atnāk, lai mācītos pats un sniegtu mācību vecākiem, bet ja sieviete ir pilnīgi bez grāka, bērnam šajā pasaulē nav ko mācīties, tas spēj izskaidrot, kādēļ šīm "nelabvēlīgajām" ģimenēm dzimst daudz, veselu bērnu-jo viņiem ir jāmācās dzīves mācība!(tas gan neattiecas uz mūsu situāciju, tas tik tā-atkāpei)