Ķermeņa masāža
13.05 15:30-16:30
Izpārdots
Kļūt par vecākiem ir liels un nopietns solis, kuru mēs lielākoties vēlamies spert apzinīgi, sajūtot, ka iespējams šis ir īstais brīdis, lai no divvientulības pievērstos mazai sirsniņai, kura noteikti mainīs mūsu dzīvi, taču arī daudz mācīs un visticamāk darīs mūs labākus. Un reizēm mēs – mammas un tēti, kuru ģimenē aug viens vai divi bērniņi, ar apbrīnu lūkojamies uz tām, ģimenēm, kuras ir saņēmušās krietnākam bērnu pulciņa.
Skaties VIDEO un:
- iepazīsties ar 7 bērnu vecākiem: māmiņu Ilzi un Tomu
- uzzini, kā viņiem sokas ar bērnu audzināšanu, un kāpēc viņi izvēlējušies veidot tik kuplu saimi
Priecīgu skatīšanos!
Māmiņu Klubs
Man gribētos zināt (ziņkārojos), kā jūtas paši bērni daudzbērnu ģimenēs, kad sasniedz 10-18 g.v. . Kamēr mazi, man šķiet ir grūti citādi - visi grib sēdēt klēpī, bet daudz pretī nerunā un neprasa attiecībā uz materiālām lietām, bet skolā, tomēr viss ir citādi. Var jau argumentēt, ka kino nav jāredz un uz koncertu var iet bez maksas, bet ceļojumā doties reizi piecos gados, bet kā jūtas bērns?
Un vēl, teksts par ikvakara aprunāšanos ar katru individuāli, šādā kuplā ģimenē nešķiet reāls, var jau būt, ka kādam pietiek ar 2 minūtēm katram bērnam, bet vismaz manējie katrs vēlas savas 15-30 minūtes nedalītas uzmanības. Pusstunda katram ik vakaru * 7 ir 3,5 stundas laika. Var jau būt, ka es vienkārši neprotu organizēt savu laiku vai man ir nepareizs darba laiks.....
Es ar mēģināju paskaitīt. Par dzīvojamo platību neaizdomājos. Man jau šķiet, ka salīdzinoši maz ir cilvēku LV, kuru bērni augtu tāda smukā privātmājā ar žodziņu, un katrs savā istabiņā ar baigo spec. bērnu interjeru. Vai tapēc bērnus netaisīt, ja katram nevar atļauties pa istabai...Rīgā ļoti daudzi dzīvo Hruščova tipa dzīvokļos, ne pagalmi normāli, kur spēlēies, nekā. Ārpus Rīgas māju var nopirkt, bet darbs parasti laukos vai mazpilsētās nav, un atkal ir jautājums par izbraukāšanu. Es te tā pafilosofēju par situāciju Lv. Tagad nemēģiniet spriest par manu mājviet vai dzīves vietu 7 bērnu ģimenei.