Mazuļu ēdināšanas ceļvedis

Piebarošanas uzsākšanas brīdis ir nozīmīgs bērna attīstības posms ne tikai tāpēc, ka tas veido bērnu ēšanas paradumus nākotnei, bet tas ir arī ļoti būtisks imūnsistēmas attīstības periods. Šajā laikā bērna organisms mācās atpazīt jaunus produktus, veidot jaunās antivielas kā atbildes reakciju uz jauniem pārtikas produktiem. Tieši tāpēc pārāk sasteigt jaunu produktu ieviešanu uzturā noteikti nevajadzētu. Par mazuļu ēdināšanu un produktu iepazīšanas dienasgrāmatu stāsta Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte un sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. 

Saskarsme ar pārtikas alergēniem

“Pirms patvaļīgi lemt par kāda noteikta produkta izslēgšanu no bērna uztura, ir jānoskaidro, vai tā tiešām ir alerģija un vai tiešām nepieciešams ievērot eliminācijas jeb produkta izslēgšanas diētu. Ja atsakāties bērnam dot, piemēram, piena produktus tikai tāpēc, ka šķitis – pēc apēstā jogurta uz ādas parādījusies kāda pumpiņa, tas nav pamatots iemesls. Ilgtermiņā var rasties kādu uzturvielu deficīts, kas ietekmē bērna augšanas procesu.  Ja ir aizdomas, ka uz kādu noteiktu pārtikas produktu bērna organisms reaģē īpatnēji, piemēram, pēc tā lietošanas parādās caureja, vemšana, izsitumi, vēdergraizes vai kas cits, tad pirmais solis ir konsultācija ar ģimenes ārstu, kurš var tālāk nosūtīt uz konsultāciju pie ārsta alergologa. Tieši alergologs var noteikt eliminācijas diētu kā galveno ārstēšanās metodi, ja bērnam konstatēta alerģija pret kādu pārtikas produktu, vienlaikus nosakot arī vēlamo diētas stingrumu un ilgumu,” stāsta Olga Ļubina. 

Piena olbaltumviela 

Uztura speciāliste skaidro, ka pirmais un visbiežākais pārtikas alergēns, kas izraisa alerģisko reakciju zīdaiņu vecumā, ir govs piena olbaltumviela. Alerģija pret govs pienu ir paaugstināta organisma jutība pret olbaltuma sastāvdaļām – kazeīnu, laktalbumīnu, laktoglobulīnu – pienā.  Šī alerģija 75% gadījumu parasti pazūd, kad bērns sasniedz trīs gadu vecumu. Vairāk nekā 90% bērnu, kam, maziem esot, ir konstatēta šī alerģija, līdz sešu gadu vecumam attīstās govs piena olbaltumvielu tolerance. Govs piena olbaltuma alerģija var izpausties gan kā gremošanas trakta darbības traucējumi, piemēram, zaļgana, gļotaina vēdera izeja, caureja, kā arī kā ādas izsitumi, nieze, nātrene un dermatīts. 

Gadījumā, ja bērnam ir konstatēta alerģija pret govs pienu, un zīdainis ir barots ar mātes pienu, tad mammai ir jāizslēdz no savas ēdienkartes jebkādi pienu saturoši produkti. Savukārt, ja zīdainis tiek barots ar mākslīgiem piena maisījumiem, tad ir jāizvēlas vai nu daļēji hidrolizētus vai arī ekstensīvi hidrolizētus piena maisījumus, kur govs piena olbaltumvielas ir pilnībā sašķeltas. “Uzsākot piebarošanu, mazulis ar govs piena alerģiju nedrīkst uzturā lietot arī putras vai uz piena bāzes gatavotus vai piena produktus saturošus augļu un dārzeņu biezeņus. Smagākos gadījumos nedrīkst lietot arī sviestu, tostarp kausēto sviestu (ghee sviestu), liellopu un teļa gaļu”, atgādina Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina. 

Kvieši

Vēl viens izplatīts pārtikas alergēns zīdaiņu vecumā ir kvieši. “Alerģisku reakciju parasti izraisa kviešos esošās olbaltumvielas – albumīns, globulīns, gliadīns un glutēns. Kviešu alerģijas simptomi – mutes gļotādas un rīkles pietūkums, nieze, nātrene, atopiskais dermatīts, aizlikts deguns, galvassāpes, asarojošas acis, elpošanas grūtības, slikta dūša, vemšana, caureja un pat anafilaktiskais šoks – var  parādīties gan dažas minūtes pēc alergēna nonākšanas bērna organismā, gan arī pēc vairākām (līdz 48) stundām. Līdzīgi kā citas alerģijas, tā ar laiku var izzust pilnībā. Visbiežāk alerģija pret kviešiem izzūd 3–5 gadu vecumā. Jāuzsver, ka alerģija pret kviešiem nav vienādības zīme ar celiakiju,” norāda uztura speciāliste.  

Ko tad lai ēd, un ar ko lai aizvieto kviešus? Ir pieejami daudz un dažādi produkti, kas lieliski var aizvietot tik ierastos kviešus un balto miltu izstrādājumus, piemēram, kviešu vietā var lietot griķu, rīsu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas un mandeļu miltus. 

Olas baltums

Kā vēl viens būtisks pārtikas alergēns minams arī olas baltums. Ņemot vērā lielo alerģiju risku, ko rada olas baltumā esošās olbaltumvielas, olas zīdaiņu uzturā iesaka piedāvāt tikai pēc viena gada vecuma. Olas dzeltenumam ir zemāka alergenitāte, tāpēc sākumā uztura speciāliste iesaka lietot to un tikai pēc tam – veselu olu. “Olas dzeltenumu var pamazām ieviest uzturā no 8 mēnešu vecuma. Ir vērts iegaumēt, ka, olu termiski apstrādājot, alergenitāte samazinās, stāsta Olga Ļubina, atgādinot, ka šī alerģija sastopama apmēram 1,6% bērnu līdz divu gadu vecumam un daļai izzūd līdz trīs vai septiņu gadu vecumam.

Uztura speciāliste Oga Ļubina ir sagatavojusi produktu iepazīšanas dienasgrāmatu, tajā iespējams veikt pierakstus, lai noskaidrotu, vai jūsu mazulim ir alerģija no kāda no uzturā lietotajiem produktiem.