Mazulis sūkā īkšķi? Vai atļaut?

Katra bērniņa dzīvē ir tāds mirklis, kad viss, kas nonāk mazuļa rokās, tiek bāzts arī mutē. Sākot ar savām rociņām, pirkstiem un rotaļlietām, beidzot ar spilvendrānu un sedziņu stūrīšiem. Vecāki nereti sāk satraukties tad, ja mazulis sāk sūkāt savu īkšķi, vaigu, mēli vai kādu rokās nokļuvušu priekšmetu un dara to bieži un regulāri. Kāpēc mazuļi to dara un vai vecākiem ir iemesls satraukumam?

Visbiežāk šāds ieradums mazulim veidojas vecumā, kad tiek pārtraukta krūts ēdināšana vai mazulis tiek atradināts no māneklīša. Tāpat, šādi mazulis rīkojas arī tad, kad iepazīst pasauli un mēģina apkārt esošās lietas iepazīt, tās vienkārši mēģinot pagaršot un šādā veidā sajust.

Bērni ir ļoti talantīgi, spēj būt radoši un reizēm mēs pat nespējam viņus līdz galam novērtēt, proti, tajos mirkļos, kad mazulis savā mutē mēģina iebāzt savas kājas īkšķi. Zīšana, lielākoties mazulim ir darbība, kas palīdz nomierināties.

Svarīgi ir pamanīt to mirkli, kad no vienkāršas pasaules iepazīšanas, priekšmetu bāšana mutē pārvēršas par spēcīgu ieradumu, kas spēj izsaukt izmaiņas mazulīša sakodienā.

Mazulītis sūkā pats savu vaigu vai mēlīti – visbiežāk pamanāma laikā, kad mazulis guļ. Izskatās tā, it kā mazulītis miegā čāpstinātu. Ja kārtīgi apskata mazulīša mutes dobumu, tad uz vaidziņa ir redzama zīšanas vieta. Pēc savas būtības, šāda vaiga zīšana ir patstāvīga mehāniska trauma un ilgākā laika posmā var radīt arī iekaisumu.

Visbīstamākā un kaitīgākā mazulīša veselībai ir tieši pirkstu sūkāšana. Kāpēc?

Pastāvīga pirksta sūkāšana rada spiedienu uz zobiņiem un noved pie defektu veidošanās, starp augšējo un apakšējo žokli.

Kāpēc tā notiek? Gan augšējais, gan apakšējais žoklis, bērnībā ir ļoti “elastīgi”, kas saprotams ar to, ka bieži tos ietekmējot ar spiedienu, zobiņi un žoklis var ieņemt nepareizu stāvokli.

Īkšķa sūkāšana – visbiežāk esošais “kaitīgais ieradums”. Sūkājot īkšķi, tiek ietekmēta augšžokļa pozīcija, tas tiek izvirzīts uz āru, tādējādi vēlāk starp apakšžokli un augšžokli vairs neveidojas pareizs sakodiens, tie nesaslēdzas, mutīti aizverot, kas var izraisīt nepareizu elpošanu – bērniņš sāk elpot caur muti, ne caur degunu.

Īkšķa sūkāšana noved arī pie apakšžokļa deformācijas, kas gala rezultātā var novest pie atvērta sakodiena veidošanās, kura korekcijai būs nepieciešama ortodonta palīdzība un ļoti ilgs ārstēšanas laiks.

Bērns rāda mēli vai varbūt tomēr signalizē par kādu problēmu?

Lai cik dīvaini tas neizklausītos, iespējams, kādu reizi būsiet pamanījuši kā mazais, aptuveni 3 mēnešu vecumā sāk mums rādīt mēli, dažreiz, it kā pats to arī sūkājot.

Lielākoties, pareizo atbildi uz šo jautājumu spēs sniegt ārsts, apskatot mazulīti, bet galvenie iemesli, kāpēc mazulītis šādi rīkojas, mēdz būt šādi.

• Bērnam mēles rādīšanu ir iemācījis lielāks brālis vai māsa. Mazulīšiem patīk atdarināt lietas, ko tie redz – ja tas ir pārejoši, nekādu lielu bīstamību tas nerada;
• 3 mēnešu vecumā, bērniņš var rādīt mēli, ja tas vēlas paēst vai padzerties. Apmierinot šīs vajadzības, darbība tiek pārtraukta;
• Iespējams, bērniņam ir diskomforts, piemēram, dēļ stomatīta. Vecākiem jāpievērš uzmanība bērniņa mutes dobuma veselībai ik dienas;
• Mēles rādīšana var būt pazīme arī dēļ jutīgajām smaganām, kas var liecināt par to, ka drīz gaidāma zobu nākšana – tad var palīdzēt smaganu masāža ar kādu tīru lupatiņu, tam speciāli paredzētu birstīti vai arī jutīgumu noņemošas ziedītes lietošana;
• Mēlītes izbāšana un tās košļāšana vienlaikus, var liecināt arī par neirozi – ja tam nav kāda pamatota iemesla, tad šādu rīcību, būtu nepieciešams izrunāt ar bērniņa pediatru;
• Ja esat uzsākuši mazulīša atradināšanu no krūts vai māneklīša, ieraduma vadīts arī šādos gadījumos, mazulītis var sūkāt pats savu mēlīti;
• Ja izslēdzam “sliktos”, jeb pataloģiskos mēles sūkāšanas iemeslus, šāda rīcība varētu būt pat iemeslu tam, ka mazulītis trenējas, lai veidotu pirmās skaņas, zilbes un vārdus;
• Mēles rādīšana, pavisam vienkārši, var norādīt arī uz to, ka bērniņam pietrūkst vecāku uzmanības;

Ņemot vērā to, ka ikdienā vecāki, sevišķi mamma, pavada daudz laika ar mazulīti, šādu ieradumu veidošanās tiks pamanīta laicīgi un mamma jau laika gaitā spēs pateikt – tas ir pārejoši vai arī signalizē par kādu problēmu, kuras risināšanai ir nepieciešama speciālista piesaiste, jo būs mazulīti jau iepazinusi. 

Ja pamanāt, ka mēlītes sūkāšana vai īkšķis mutē tiek pārāk bieži novēroti, nekautrējieties un pajautājiet par to savam ģimenes ārstam vai bērniņa pediatram. 

Bet ja pamanāt, ka lielais brālis vai māsa sajūsmināts “pa kluso” māca mazulim rādīt mēli, neesiet bargi, bet pastāstiet, ka uz mirkli – tas ir smieklīgi, bet pārāk bieži šādi darīt nevajadzētu!