Mazulis pēc pusgada vecuma sasniegšanas: mācāmies rāpot, apsēsties un piecelties. Ko ir svarīgi zināt šajā periodā?

Mazulis pēc pusgada vecuma sasniegšanas: mācāmies rāpot, apsēsties un piecelties. Ko ir svarīgi zināt šajā periodā?

25. Apr 2019, 15:36 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pirmā pazīme, ka mazulis gatavojas rāpošanai, — viņš nostājas četrrāpus, atbalstoties uz rociņām, šūpojas uz priekšu un atpakaļ, it kā gatavotos lēcienam. 

Šīs pirmās pazīmes var ilgt vairākas nedēļas. Jo tas ir sarežģīts process — bērnam ir jāiemācās koordinēt roku un kāju kustības, jāiemācās sajust spēku rokās un plecos, jānotur svars.

Jestrais rāpotājs

Pareiza rāpošana četrrāpus: ar taisnu muguru, labā roka, kreisā roka, labā roka, kreisā roka. Šādas simetriskas kustības vislabāk attīsta bērna ķermeni un sagatavo viņu turpmākajai dzīvei. Svarīgi, lai lāpstiņas būtu izvietotas simetriski: tādā veidā nostiprinās mugurkauls, tāpēc bērns vēlāk sēdēs taisni, ar taisnu muguru un iztaisnotiem pleciem.

Mazais partizāns

Par "partizānu" pozu dēvē tādu pozu, kad mazulis, neatraujot no zemes vēderiņu, aši maina rokas. Parasti bērns to dara ar vienu taisnu un vienu saliektu kāju.

Lieliski, ja bērns rāpo, pēc kārtas saliecot abas kājas, taču biežāk gadās, ka viens elkonis ir sasprindzināts, bet kājiņa ir iztaisnota, tādēļ viena gurnu puse ir sasprindzināta, bet otra — atslābināta. Diemžēl šī poza neļauj nostiprināties plecu zonai, taču bērnam tā patīk tāpēc, ka viņš vispār var pārvietoties. Šajā posmā vecāku uzdevums ir radīt bērnam šķēršļus, kas viņam ir jāpārvar, cenšoties pacelties augstāk.

Skaties, es veļos!

Eksperti uzskata, ka bērni veļas tad, ja neprot citu veidu. Bērnam ir daudz enerģijas un viņš vēlas kaut ko iemācīties; cītīga velšanās liecina, ka viņam neizdodas piecelties četrrāpus droši vien tāpēc, ka viņš nevar noturēties uz rokām. Mēs varam ļaut bērnam velties pa grīdu, taču viņam ir svarīgi apgūt arī citas prasmes, jo šis pārvietošanās veids nenostiprina muskuļus, bet vienkārši ir paņēmiens, kā sasniegt mērķi.

Krabji un citi brīnumi

Ja bērns pārvietojas nesimetriski, kā krabis vai vienkārši virzās ar sānu, tas nozīmē, ka viena puse ir vājāka un bērns nevis rāpo, bet vienkārši pārvietojas. Iespējams, ir laiks vērsties pie fizioterapeita: bērnam ir jārāpo ar kreiso — labo roku un labo — kreiso kāju.

Rāpot? Nē, es labāk iešu!

Daudzi vecāki saka: "Mans bērns nerāpoja, bet uzreiz sāka staigāt." Taču šādi mazuļi izlaiž svarīgu posmu: fiziski nevar nostāties četrrāpus, tā vietā pieturoties viņi pieceļas uz celīšiem un kājiņām. Vecāki priecājas: "Skatieties, mans bērns stāv!" Taču izlaistā rāpošanas posma dēļ muguriņa paliek vāja. Veicot pirmos soļus, šāds mazulis bieži kritīs, nespējot noturēt līdzsvaru. Rociņas un pleciņi vēl nav nostiprinājušies, galva pagaidām ir smagāka par ķermeni. Tieši tāpēc pleci ir jānostiprina, lai muskuļi varētu noturēt galvu un mugurkaulu, kad bērns sēž un stāv.

Jaunu prasmju apgūšana — katru reizi tas ir milzīgs posms bērna attīstībā, un mūsu tiešais pienākums ir atbalstīt bērnu, nevis stimulēt darīt to, kam viņš vēl nav gatavs. Rāpošanas koordinēšana ir viena no svarīgākajām cilvēka kustībām, tāpēc būs labi, ja mazulis veiks šo posmu.

Kāpēc ir svarīgi, lai apkārtējā vide būtu pareizi iekārtota?

Nereti bērni izlaiž rāpošanas posmu un ātri pieceļas kājās nepareizi iekārtotas vides dēļ. Ja mēs aplūkosim tradicionālos dzīvokļus, ieraudzīsim tajos pārsvarā divus līmeņus — grīda un dīvāns. Tas nozīmē, ka nav starpposma, kur bērns var pacelties. Parasti mazulis rāpo pa grīdu, bet vecāki sēž uz dīvāna un skatās televizoru. Ja apgulsieties uz grīdas un paskatīsieties uz augšu, ieraudzīsiet, ka uz dīvāna ir pults, tālrunis, atslēgas, ko pieaugušie bieži ņem rokās, un tas piesaista bērna uzmanību. Ieinteresētais mazulis pierāpo pie dīvāna un pieceļas ar roku palīdzību. Taču tas nenozīmē, ka viņš ir gatavs staigāšanai vai stāvēšanai, tas liecina vien par to, ka bērns ir motivēts nokļūt lielākā augstumā.

Vecāku pienākums ir nevis priecāties par to, ka bērns cenšas piecelties kājās, bet piedāvāt dažādu augstumu un izmēru šķēršļus, uz kuriem mazulis varēs uzrāpot, norāpot vai ierāpot tajos.

Kā ierīkot piemērotu šķēršļu joslu un rotaļu laukumu?

Ja mazulis jau rāpo, šķēršļi nedrīkst būt pārāk augsti, lai bērns varētu tikt tiem pāri. Priekšmetiem ir jābūt ar dažādiem augstumiem, lai bērns varētu pa tiem rāpot uz augšu un uz leju. Tādā veidā bērns mācās norāpot uz zemāku līmeni, kas nav mazāk svarīgi. Tāpat bērns apgūst līdzsvaru un iegūst drosmi. Šķēršļu joslas pārvarēšana palīdzēs:

•   veicināt pareizu fizisko attīstību;

•   attīstīt radošo un loģisko domāšanu;

•   trenēt līdzsvaru;

•   nostiprināt zināšanas par apjomiem, formām, krāsām.

Spēļu telpa ir jānorobežo

Veidojot spēļu telpu mazulim, ir jāņem vēra, ka spēļu zonu ir ieteicams norobežot. Norobežošanai var izmantot, piemēram, pufus. Ja bērns izrādīs interesi un sāks pa tiem rāpot, ļaujiet viņam pašam no tiem norāpot, nevajag baidīties un uztraukties par to, ka viņš nokritīs.

"Rāpošanai ir ļoti svarīga loma bērna attīstībā, un nebūt nav labi, ja kaut kāds posms tiks izlaists. Tieši tāpēc es vienmēr stāstu vecākiem, ka visi bērni rāpo, vienkārši tas ir atkarīgs no pareiza vides iekārtojuma," stāsta pieredzējusī fizioterapeite Klaudija Hēla.

Pieaugot bērna aktivitātei, ir jāpievērš uzmanība viņa komfortam. 

Tas attiecas arī uz autiņbiksīšu un piemērota apģērba izvēli. Kas notiek ar mazuli, kad viņš sēžas, grozās, mēģina rāpot? Bieži vien viņš sapinas apģērbā, bet autiņbiksītes nobīdās uz sāniem. Vecākiem šajā posmā priekšroka ir jādod ērtam un praktiskam apģērbam. Arī nepiemērotas autiņbiksītes var traucēt. Tas, kas lieliski derēja vēl vakar gulošam mazulim, šodien jau sarullējas un laiž garām. Ir laiks pāriet uz citu veidu autiņbiksītēm, kas ir īpaši izstrādātas mazuļu aktīvajam vecumam! 

Mazulim aktīvajā attīstības fāzē ir nepieciešamas autiņbiksītes, kas nodrošina komfortu, sausumu un kustību brīvību!

Ja aplūkosim autiņbiksītes Huggies® Pants puisīšiem un meitenītēm, pamanīsim, ka tajās mitrums tiek novadīts tur, kur tas ir nepieciešams ērtībai atkarībā no mazuļa dzimuma, tāpēc tas neuzkrājas apkārt. Autiņbiksītēm Huggies® Pants ir arī daudz citu priekšrocību.

Tās nodrošina kustību brīvību: mazulis var droši izzināt pasauli, jo Huggies® Pants elastīgi pielāgojas mazo vēderiņu mainīgajiem izmēriem un nesaspiež tos!

Autiņbiksīšu īpašais absorbējošais slānis uzsūc mitrumu dažās sekundēs un nodrošina, ka mazuļa āda ir sausa gan dienā, gan naktī.

Jaunajām autiņbiksītēm Huggies® Pants ir mitruma indikators.

Tās ir izgatavotas no mīkstiem materiāliem ar mikroporām, kas ļauj ādai elpot.

Jaunās autiņbiksītes Huggies® Pants ir tikpat ērti uzvelkamas kā parastās apakšbiksītes, un tās tiek novilktas, atplēšot sānu aizdares. 

Mammas un tēti novērtēs arī autiņbiksīšu ērto utilizācijas iespēju — tās ir vienkārši jāsatin un jānostiprina ar īpašo lenti utilizācijai, kas atrodas autiņbiksīšu aizmugurē.

Mīkstās un elastīgās apmales ap kājiņām — papildu aizsardzība pret noplūdēm.

Padomi par autiņbiksīšu mainīšanu

Aktīvu mazuli, sākot no triju četru mēnešu vecuma, ir ieteicams pārģērbt, sēžot uz grīdas. Pārģērbšanas laikā sarunājieties ar viņu. Pirms pārģērbšanas sākšanas brīdinām mazuli par to, ko tieši mēs grasāmies darīt, piedāvājam viņam iesaistīties procesā, piedalīties — tas nostiprinās viņa pašpārliecinātību. 

- Ko teiksi, ja nomainīsim tev autiņbiksītes?

- Mums ir laiks pārģērbties, vai izvēlēsies sev jaunu bodiju?

- Skat, kādas skaistas zeķītes uzvilksim! ...Gribi citas? Parādi, kuras?

Turam mazuli tā, lai viņam būtu ērti. Ar seju pret mammu vai otrādi. Turot mazuli aiz vēderiņa, saudzīgi pieturam paduses un ļaujam apskatīt, izpētīt drēbītes un autiņbiksītes, kuras grasāmies viņam vilkt. Šajā paša pozā nav grūti novilkt mazuļa bikses.

- Viena kājiņa, tagad otra; skat kas tas? Tavas biksītes!

Tagad atpogājam podziņas, apgriežam mazuli, no mugurpuses paceļam un novelkam krekliņu vai bodiju, cenšoties neskart sejiņu. 

Tagad mazulis ir izģērbts un gatavs autiņbiksīšu maiņai. Jaundzimušajiem, protams, ērtākās autiņbiksītes ir tās, kas stiprinās sānos. Taču tad, kad mazulis jau sāk rāpot, sākam izmantot biksītes.

Sešu līdz astoņu mēnešu vecumā, kad mazulis jau droši sēž un cenšas piecelties, turoties aiz balsta, mācāmies mainīt autiņbiksītes, nosēdinot viņu uz krēsliņa, bet paši apsēžoties viņa priekšā. Varat būt pārliecināti, ka mazulis lieliski saprot, ko mēs grasāmies darīt, un aktīvi iesaistās procesā! 

- Novelkam biksītes un apsēžamies. Tagad paceļam vienu kājiņu, ievelkam ... un tagad otru. Lūk, autiņbiksītes ir uzvilktas!

Iemācījies rāpot, mazulis no vērotāja kļūst par apkārtējās pasaules aktīvu pētnieku. Rāpošana ir svarīgs posms ceļā uz pirmajiem solīšiem, taču vispirms mazulim ir jāiemācās piecelties kājās. Bet vecāku uzdevums ir nodrošināt mazuļa attīstībai ērtus apstākļus!

Māmiņu klubs