Mammu, neesmu vairs bēbītis!

Olivers kārtīgi ir izbaudījis gan mammas pieniņu, gan maisījumu. Aptuveni 7 mēnešu vecumā pārgājām pilnībā uz maisījuma. 

Šoreiz ne par to, kāpēc, kas un kā. 

Parasti maisījumu Olivers ēda pirms katra miedziņa un vienu reizi naktī (rīta pusē ap 5:00!)

Bet pēdējā laikā viņš sāka aizvien mazāk izdzert. Ja uztaisīju 150ml, tad izdzēra tikai 120ml. Ap 5.februāri pirms miedziņa jau vairs izdzēra tikai kādus 60ml. Bet naktī joprojām izdzēra visus 150ml. 

13.februārī bērns izdomāja, ka viss, pa dienu viņš vairs pieniņu negrib. Kā devu pudeli, tā viņš pagaršoja un momentā grieza galviņu projām. Ok, ja negrib negrib, lai nēēd, ar varu jau nespiedīšu. Tas nozīmē, ka viņam pilnībā pietiek ar tām kārtīgajām ēdienreizēm un tējiņu. 

14.februārī bērns arī naktī atteicās no pieniņa. Pēc stundiņas atkal pamodās un raudāja. Pieniņu neņēma. Izcēlu no gultiņas, pamīļoju. Iedevu padzerties tējiņu un viņš gulēja tālāk. 

Naktī uz 15.februāri bērns vairs nemodās piecos uz ēšanas laiku. Tikai ap 1:30 iedevu tējiņu. 

Tā nu mans kundziņš pats smuki izdomāja, ka ir jau pietiekoši pieaudzis un vairs negrib bēbīšu pieniņu. Grib gulēt smuki visu nakti. 15.februārī Oliveram palika 10.mēneši - zīmīgi desmit mēneši! 

Naktis tagad ir nedaudz saraustītas, jo kā izkrīt māneklītis, tā viņš pīkst - meklē. Laikam jāaprod, ka kāda nodarbe naktī vairs nav. Bet ar katru dienu paliek ar vien labāk! 

Ļoti lepojos ar savu mazo kundziņu! 

Tā nu tagad kārtīgi apradīsim ar jauno un pēc kāda mēneša varam mēģināt likt bērniņu gulēt savā istabā! Ja jau liels, tad liels!