Kurš atbildīgs par mazo dzimstību valstī

Nesen mediju virsrakstos parādījās visai baiss atklājums, ka ļoti iespējams aizvadītais gads būs rekordists dzimstības jomā, jo būs sasniegts zemākais dzimstības līmenis mūsu valstī. Skumji, jo ilgtermiņā tas nozīmē to, ka mēs izmirstam. Mūsu ģimenē aug četri bērni, es nāku no trīs bērnu ģimenes, bet vīrs, no divu bērnu ģimenes.Nekad neesmu nožēlojusi, ka mums ir kupla ģimene, tiesa gan jāteic, ka lielākā daļa no šīs kuplās ģimenes ( aptuveni 70%) nedzīvo Latvijā. Esam "izmētāti" ne tikai pa Eiropu, sanākot kopā vismaz reizi gadā, ļoti labi apzinos, ka katrs gads ar domu, viņi solījās braukt mājās pēc 2-3gadiem, arvien attālinās. Savukārt tie, kuri mēs esam Latvijā, reti kurš audzina 3+. Iemesli?

Protams, var būt patriotisms, tāds fanātisks patriotisms, ka valsts ir jāturpina, bez bērniem nebūs nākotnes, bet mums kā vecākiem, gribas gaišu nākotni saviem bērniem. Teikšu godīgi, ja nebūtu precējusies otrreiz, man nebūtu tik kupla ģimene. Protams, bērni ir laime, to neesmu nebrīdi noliegusi, bet tie ir arī rūpes un izdevumi un tieši tādēļ man nav bijis atvaļinājums, vai reāls bērna kopšanas atvaļinājums 20gadu garumā, jo jādomā par četriem. Tas, ka neesmu darbā, nenozīmē, ka nestrādāju tad, kad bērni guļ. Kā Jūs domājat, cik ilgi šādā režīmā ir iespējams dzīvot? Tieši tādēļ, lai uzzinātu citu vecāku domas par to, kādēļ dzimstība ir tik maza un to, kas mudinātu otrajam, trešajam, ceturtajam un pat vairāk bērniem, ievietoju mūsu ViKrEm FB kontā aptauju. Jāteic, ka atsaucība ar komentāriem un viedokļiem, bija milzīga. Bija tādi, kuri visā vaino simts gudros prātus, bija tādi, kuri šeit vispār nākotni neredz, bija tādi, kuriem veselība neatļauj un arī tādi, kuri atzīst savu egoismu un vēlmi dzīvot labi un šo "labi" spējot dot tikai vienam bērnam, ne vairāk. Bija arī tādi, kuri uzskata, ka bērni ir tikai un vienīgi pašu vecāku atbildība un tas, ko valsts dod 3+ bērnu ģimenēm, ir stipri par daudz, aizvainojot tos, kuriem ir tikai 1 bērns, jo, ar ko gan tie sliktāki par daudzbērnu ģimeni. Un vispār daudzbērni ir netīreļi, nelabvēlīgās ģimenes un tādi, kuri vienmēr stāv ar izstieptu roku pret visiem, lai tikai dod un bērnus ražo tikai dēļ pabalstiem. Papētīju deviņdesmito gadu skaitļus dzimstības un mirstības jomā, 2000šo gadu sākumu, jo man lielais puika dzimis 2002.gadā, kā arī papētīju pēdējos 6gadus. Jā, aizvadītā gadsimta beigās nav ļoti spoža situācija, teikšu godīgi, ļoti, ļoti līdzīga pēdējiem 3gadiem šajā gadsimtā, izņemot mirstību, to gan esam veiksmīgi samazinājuši no virs 3000mēnesī uz vidēji 2500 mēnesī. Bet veiksmīgās dzimstības līknes augšanu 2015.-2017.gadā pēdējā gada laikā esam samazinājuši kardināli, lai augošajos gados 1500 cipars bija tikai dažos atsevišķos gada mēnešos, tad 2019.gadā tie bija lielākā daļa mēnešu, izņemot jūliju-augustu. Tad parēķiniet paši, ja vidēji piedzimst 1500bērnu mēnesī, vai mazāk, bet nomirst 2200 iedzīvotāju mēnesī, kāds ir mīnuss katru gadu? Un, ja pie šāda mīnusa  arī nākotnē ģimenes izvēlas mazāk bērnus, plus katru gadu vēl lielāks skaits cilvēku izbrauc no šīs valsts? Nav jābūt augstākajai matemātikai, lai apzinātos, ka tautas iznīkšana straujiem soļiem tuvojas, ja vien kas nemainīsies kardināli. 

Izvilku galvenos iemeslus veidojot aptauju:

1. Mazs valsts finansiālais atbalsts

2. Nesakārtota bezmaksas medicīna valstī

3. Nepietiekama izglītības sistēma

4. Maz atalgots darbs, lai spētu ģimeni pabarot

5. Ieteiktu samazinātas darba stundas nedēļā daudzbērnu ģimenēm vismaz vienam no vecākiem

6. Nepietiekami pieejami hipotekārie kredīti

7. Nestabilitāte, nedrošība, bailes sakarā ar finansiālo situāciju, nevar atļauties uzturēt daudzbērnu ģimeni

8. Nepietiekami pieejami bērnudārzi no 1.5gadu vecumam, ne tikai pašvaldības, bet arī privātie

9. Veselības problēmas vecākiem

Teikšu godīgi, veidojot aptauju, bija arī ļoti aizskaroši un nievājoši komentāri, bija arī tik sirsnīgi un apbrīnojami, kā audzinot 5,6,7 bērnus cilvēki spēj vēl pateikt, ko labu, jo ikdiena ar daudz bērniem ģimenē nav vienkārša. Šeit pat neiet runa tikai par zīdaiņa vecumu. Cik ļoti ģimenei ir jāspēj samenedžēt ne tikai finanses, bet arī laiks. Protams, ir valstis, kur finansiālais atbalsts no valsts ir krietni lielāks, ir valstis, kur tas nav vispār, bet, cik šajās valstīs ir minimālā mēnešalga? 

Ja es esmu izvēlējusies būt mamma četriem, tad man attiecīgi ir jāstrādā četras reizes vairāk, nekā tai sievietei, kura bērnus nevēlas, vai nespēj dzemdēt. Un man ir par trim bērniem vairāk jādomā, nekā tiem, kuriem ir tikai viens. Šī būtu atbilde tai mammai, kura rakstīja, ka ir taču atvieglojumi neapliekajam minumam, ja ir vairāk bērni, kur nodokļi ir mazāk, saņemot algu pēc nodokļu nomaksas. Piemēram, man par četriem šie atvieglojumi būtu aptuveni 160eiro, bet no šiem "bonusu 160eiro" man viņi visi jāizvadā uz skolām, sabiedrisko transportu, bērnudārzu, pulciņiem, spēlēm, koncertiem ( dienā vidēji 60-100km) mašīnas vidējais patēriņš aptuveni 8-9l. Sakarā ar tik lielu bērnu skaitu, mums neder maza auto un mums neder viens auto, jo samenedžēt visu, paspēt nav iespējams vienam, jāpieslēdzas abiem. Katram auto ir ceļu nodoklis, tehniskā apskate, OCTA, KASKO. Vēl vēlētos pieminēt, ka tad, kad iegādājāmies lielo ģimenes auto, tad valstī vēl nebija pieņemts likums par vinjetēm virs 3t, mēs pirkām tādu auto, lai tajā var ievietot ratus, lielo treniņsomu, skolas somas, iepirkumu maisiņus un ceļošanas somas, ja izbraucam uz pasākumiem, spēlēm vairāk kā uz vienu dienu. Bet mūsu auto ir 3030kg, kas pārsniedz noteikto un vēl gadā papildus nākas šķirties teju no 400eiro, ja šķērsojam lielās šosejas, mums tas ir katru dienu, jo dzīvojam Pierīgā. Visi pulciņi maksā, bērniem ir jāēd, viņi arī jāapģērbj un bērniem vēl ir nepieciešams veltīt laiku. Mana diena akītvajā skolas-bērnudārza sezonā sākas pirms sešiem no rīta un beidzas gandrīz pusnaktī, mēģinot sabalansēt arī darbu. 

Runājot par valsts atbalstu mūsu gadījumā mūsu pirmajam mājoklim - nekāds, mums pirmā iemaksa bija 35% no īpašuma vērtības hipotekārajam kredītam, jo dokumentos māja ir ne kā dzīvojamā māja, bet dārza māja. Māju virs 100000 atļauties nevarējām,bet dzīvoklī tik kupla ģimene nebijām gatavi dzīvot, līdz ar to, bija jāmeklē, lai spējam apvienot iespējamo - mazu māju, ar iespēju paplašināties, ar iespēju uzlabot tad, kad finanses atļaus. Aizņēmāmies vēl papildus 35% no paziņām, radiem, lai spētu īpašumu iegādāties, jo, kurš gan spēj uzturēt daudzbērnu ģimeni un vēl iekrāt prāvu summu, lai zeķē stāvētu teju 20000eiro? Ir tik daudz nianses, kuras traucē un ir tik milzīga birokrātija, kura liedz ģimenēm atsperties. Kādam tas šķiet sīkums, bet mums tas bija ļoti izšķiroši, jo, piemēram, īrēt 3-4istabu dzīvokli mums maksātu ap 400eiro, bet tas nebūtu mūsu, taču atrodot mazu māju ar lielu dārzu, mēs neatbilstam Altum prasībām, jo ir kādi "bet". 

Par medicīnas sistēmu - bērns jāved pie ārsta - rinda milzīga,negribat stāvēt rindā,maksājiet. Ja man četri bērni jāaizved uz maksas konsutāciju, vai izmeklējumu vienlaicīgi, vai mēneša intervālā, cik man ir jāpelna, lai es to varētu atļauties? Vēl par veselības sistēmu - ja man kā onkoloģiskajam pacientam vēl 2018.gadā valsts kompensēja medikamentu, tad 2019.gadā man tas bija jāpērk pašai, viena ampula virs 300eiro. Intensīvajā ārstēšanā nepieciešamas 3 ampulas mēnesī, profilaksei - viena un katru mēnesi. Kā es to varēju paredzēt, ka medikaments tiks svītrots no kompensējamo medikamentu saraksta? Arī šis rada nestabilitāti un bažas par nākotni mūsu valstī. 

Bērnudārzu nepieejamība pus otra gada vecumā. Lai arī valstī dzimstība samazinās, rindas uz bērnudārziem ir milzīgas. Lai varētu uzturēt lielu ģimeni, es nespēju sēdēt ar mazo bērnu mājās bez darba, līdz ar to, kas man atliek, strādāt darbu kopā ar bērnu, pa vakariem, pa naktīm un brīžiem, kad mazākais guļ, sevi nodzenot un bērniem liedzot mammu redzēt smaidīgu un atpūtušos. Teiksiet, lai ģimenē pelna vīrietis un mamma domā par mājas dzīvi? Cik tad ir jāpelna vīrietim, lai apmaksātu visus izdevumus, kuri palielinās ar katru gadu, jo nodokļi, nodevas, degviela, pārtika, nodarbības, medicīnas izdevumi kļūst aizvien dārgāki un dārgāki. 

Vēlētos teikt, ka Latvijā ir ļoti daudz daudzbērnu ģimenes, kuras nelūdz ar izstieptu roku, bet cīnās pašu spēkiem. Teiksiet - paši vainīgi, nav, ko ražot. Jā, paši vainīgi, ka mūsu vērtības ir ģimene un bērni,ne dārgi ceļojumi, ne luksus auto un ne dizaineru drēbes skapī un ne kokteiļu vakari katru otro dienu. Mēs strādajam, cīnamies un sevi nodzenam, bet spējam gūt milzīgu gandarījumu, ka esam vecāki vairāk kā vienam bērnam un spējam emocionāli, materiāli dot viņiem to, kas mums ir. Katrs vecāks ir ar savām ambīcijām un savu redzējumu sava bērna nākotnei. Ir, kuri priecājas par to, ka bērns pabeidz 9klases, vai bērns mācās ķeksīša pēc augstskolā, vēlāk dzīvojot uz vecāku rēķina līdz pat vecāku dzīves beigām. Man ir savs redzējums savu bērnu nākotnei un zinu, ka manu bērnu sapņi un mērķi nav apkopējs/a Rīgas ielās, vai Maximā par kaseiri, vai bomzi Centrāltirgū. Es daudz daru, lai viņiem nodrošinātu ikdienu un izaugsmi, bet tādēļ es arī maksimāli daudz prasu no viņiem. Un es sagatavoju nodokļu maksātāju valsti, tiesa gan, nevaru prognozēt,ka ndokļus viņi maksās Latvijai. Pagaidām lielie bērni savu nākotni Latvijā neredz,jau atraduši skolas ārpus Latvijas un gaida, kad tiks pabeigta 12.klase un 9.klase, lai dotos tālāk un augtu augstāk.

Latvijā ir daudz kuplas ģimenes un par tām būtu jāstāsta,lai lauztu nepamatoto stereotipu par to, ka daudzbērnu ģimenes būtu liekamas ar vienlīdzības zīmi nelabvēlīgajām ģimenēm. Droši dalieties ar savu redzējumu par tiem, kuru ģimenēs ir daudz bērnu un to, vai arī Jūs esat/būtu gatavi būt daudz!