Kā veidojas piesaiste un tā to uzlabot?

Visticamāk, esi dzirdējusi speciālistus sarunās pieminam vārdu “piesaiste”, taču kas aiz šī vārda slēpjas? Vaicājam biedrības “Tēvi” nodarbību vadītājam un Montessori sākumskolas vadītājam Laurim Bokišam.

Piesaiste ir attiecību musturs, kuru mēs izveidojam agrā bērnībā ar saviem tuvākajiem aprūpētājiem. “Piesaiste izveidojas zīdaiņa vecumā, saglabājoties visu atlikušo mūžu un nosakot, kā mēs veidojam attiecības,” stāsta Lauris Bokišs, uzsverot, ka tiek izšķirta droša un nedroša piesaiste.

Situācijās, kad apjaušam, ka piesaiste nav izveidota tik veiksmīga, kā mēs to vēlētos attiecībās ar savu bērnu, Lauris Bokišs mierina, ka to var arī uzlabot, jo sevišķi tad, ja bērns ir pirmsskolas vecumā. “Ja pietiekami ātri esam sapratuši, ka bērna 1. – 2. dzīves gadā esam padevušies paši savai nedrošajai piesaistei, to kā pieaugušie nododot arī bērnam, mainot ikdienas komunikāciju ar viņu, rūpes, kļūstot atvērtākam un pieejamākam, kā arī veltot vairāk laika bērnam, piesaisti ir iespējams uzlabot,” skaidro L. Bokišs.

Ja esam gan fiziski, gan arī emocionāli atsaucīgi bērnam, ir sniegts pamats drošai piesaistei. Ja bērns to saņem, viņš veidojas par pieaugušo, kurš sevi pieņem un jūtas labi tāds, kāds viņš ir, spējot no citiem pieņemt atbalstu, sniegt palīdzību, mijiedarboties un runāt par savām jūtām. “Viņš uzticas citiem,” saka L. Bokišs.

Kā veidot drošu piesaisti? Jau šodien sāc ar bērnu vairāk sarunāties, pieņemt viņu, konsekventi reaģēt uz viņa vajadzībām, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem un sava garastāvokļa. Mazam bērnam ir svarīgi, lai tētis un mamma ar viņu sarunātos, mīļotu viņu un konsekventi aprūpētu.