19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Katru ikmēneša vizīti pie ģimenes ārstaes gaidu ar nepiecītību, ar kaudzi jautājumiem un interesi, cik liela būs izaugusi mūsu dāma par veselu mēnesi. Šoreiz tiešām pie ģimenes ārsta eju ar prieku, nevis nožēlu un domu, ka jāievelk kārtējais ķeksītis, kurus nosaka kāda notiekta kārtība. Nebrīdi neesmu nožēlojusi, ka bērnu pārrakstījām citur.
Šoreiz man bija priekšnojauta, ka svars nebūs audzis ļoti daudz, jo decembra beigās meitiņa slimoja un slimības laikā ēda ļoti maz, pārsvarā tikai dzēra, tādēļ +180grami un 2.5 cm sasniedzot 5.mēnesi salīdzinājumā ar iepriekšējo.
Galvenais jautājums man ārstam bija par to, vai es visu pareizi darīju meitiņu ārstējot pašai un nebraucot uz slimnīcu pēc palīdzības un otrs - vai manam bērnam viss kārtība, ja viņa tomēr neguļ tik, cik vajadzētu gulēt mazam bērniņam. Viņa pa dienu iesnaužas uz desmit minūtēm 2-3reizes dienā. Kāda paziņa teica - tas nav normāli, Tev viņa jāved pie neirologa, tad nu dakterim jau kuro reizi saku to pašu. Vai tas ir normāli? Lūk, ko viņš man atbildēja:"Noteikti viņai pietiek atpūtināt smadzenes ar šīm dažām minūtēm pāris reizes dienā! Bērns attīstās ļoti labi un atbilstoši savam vecumam, novirzes nekādas nav. Nākamreiz, kad Tavi draugi, vai paziņas teiks, ka tas nav normāli, Tu viņiem uzjautā, vai viņi godprātīgi maksā visus nodokļus, kas ir norma mūsu valstī, vai nekad nepārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, vai viņu bērni nekad nelamājas, jo lamāties nav norma un pareizi... Pagaidām mazajai viss atbilst viņas vecumam un neko sliktu tur neredzu."
Jā, vakar kādā bērnu ballītē bija arī bēbītis un viņš tik mierīgs... paēd, nedaudz padzīvojas mammai un tētim pa rokām un čuč, tik saldi... Mūsu māsiņa visu ballītes laiku neaizmiga ne uz minūti - labprāt, dzīvojās mammai un brālim pa rokām, tad spēlējās pa grīdu, veļoties un šļūcot atpakaļgaitā un otra bēbīša mammīte tik noteica:" Tik aktīva..." es par to tikai pasmaidīju - jā, nav mums bēbītis, kurš tikai ēd, nokārto dabīgās vajadzības un čuč. Mūsējais ir aktīvs, skaļš un ļoti, ļoti smaidīgs.
Kā jums ir ar miedziņu mazulītim?
Ja arsts neko nesaka,tad varbut ari viss ir labi.
Atceros savu nu jau 2gadīgo meitiņu. No pašas pirmās dzīves dienas nebija gulētāja. Tieši tāpat kā Jūsu meitiņa aizmiga tikai uz pāris 10 vai 20 minūtēm dažas reizes dienā. Visu laiku bija kustībā, aktīva. Ļoti agri sāka velties, rāpot un staigāt. Nebija viņai laika gulēt. Bija jāiepazīst pasaule.
Drusku pēc gada sāka gulēt vienu garāku diendusu dienā.
Vēlu pacietību un daudz prieka ar mazo aktīvisti!
Mans otrais arī ir negulētās, kaut gan kopš nēsāju apkārt slingā (hop tye) mazais čuč vairāk. Vispār jau smieklīgi, jo aktīvāka es, jo vairāk viņš guļ. Kamēr mamma apdara mājas darbus ir saldākais miedziņš... Citādi kā nolieku gultā, tā ātri vien ir augšā un sauc.