5 ieteikumi, kā sarunāties ar bērnu efektīvi

Aptieka ir vieta, kur iegriežamies nopirkt zāles, kad bērnam ir paaugstināta temperatūra, lai novērstu sāpes un slikto pašsajūtu, tuvojoties vasarai te iegādājamies efektīvus un drošus SPF aizsargkrēmus no tādiem uzticamiem zīmoliem kā Eucerin, veikalā nopērkam našķus, kad gribam palutināt savu lolojumu. Mums ir risinājumi teju visām problēmsituācijām saistībā ar bērnu. Bet ko darīt, kad mazulis neklausa? Reizēm ir sajūta – lai kā mēs rīkotos, nav iespējams sadarboties! Tikai  neskaitāmas kliegšanas epizodes, pacietības izsīkums un bezspēcība. 

Vai esi domājusi, kā ikdienā runā ar bērnu? Kāda tam ir ietekme, un kāpēc nereti nonākam nebeidzamā strīdu virpulī?

Sarunas ar bērnu ir viens no ikdienas procesiem, kam bieži nepievēršam uzmanību, taču tajās slēpjas milzu spēks, kas ļauj veidot labāku mijiedarbību starp bērnu un vecāku, kuras rezultātā bērns spēj vecāku ne tikai sadzirdēt, bet arī klausīt. 

1.    Regulāri izsaki komplimentus un uzslavas

Lai kā mums gribētos domāt, ka bērni mācās caur slikto, tā nav. Tādi regulāri komplimenti kā “Tev izdevās pašam saklāt gultu”, “Tu noliki zābakus kurpju plauktā” vai “Cik forši, ka esi sakārtojis istabu” bērnu motivē un iedvesmo darbības atkārtot. Katrs mazais cilvēks vēlas iepriecināt savus vecākus un saņemt no viņiem atzinību, tāpēc komplimenti ikdienā un uzslavas par lielākiem sasniegumiem ir viens no instrumentiem, kā panākt vēlamu bērna uzvedību. 

Komplimentu galvenais uzdevums ir veicināt bērna autonomiju ikdienas procesos, uzņemties savam vecumam atbilstošu atbildību un būt patstāvīgākam. Uzslavas ir paredzētas tiešām īpašiem notikumiem un sasniegumiem, lai akcentētu lielākas uzvaras. 

2.    Komentē ikdienas darbības!

Tāda ikdienas darbību komentēšana kā “Tu liec sarkanus klučus citu citam virsū” vai “Tu zīmē zaļas līnijas” ir burvīgs veids, kā bērnam radīt drošības un uzmanības došanas sajūtu. Bieži vien nav nepieciešama aktīva dalība mazuļa spēlēs, bet gan sajūta, ka bērns ir ieraudzīts un sadzirdēts.

Otrs komentēšanas ieguvums ir iespēja bērnam iemācīt emocijas. Mēs iemācām to, ka sarkans ir sarkans un kāja ir kāja, bet mums ir jāiemāca arī, ka dusmas ir dusmas un prieks ir prieks, jo tas ir pamats emociju kontroles apgūšanai. 
Ikdienas situācijās, kad bērns ir emociju varā, pats svarīgākais ir vecākam saglabāt mieru un raksturot situāciju un emocijas, piemēram,

“Tu esi dusmīgs, jo tagad nevar skatīties multenes”, “Es redzu, ka tu esi vīlies, jo ļoti to gaidīji”.  Šīs situācijas bērnam māca pazīt notiekošos procesus viņa ķermenī, tos saprast un ar laiku arī kontrolēt, mazinot lielāku emociju izvirdumus. 

3.    Atkārto teikto vai spoguļo bērnu!

Šai darbībai un procesam ir līdzīgs efekts kā komentēšanai. Bērna teiktā atkārtošana vai līdzīgu darbību veikšana apliecina klātesamību. Ja bērns saka: “Es esmu uzcēlis māju”, vecākam jāsaka: “Tu esi uzcēlis māju.” Ja bērns brauc ar automašīnu, tad arī vecāks to dara. Tādējādi tiek apstiprināta vecāka iesaiste bērna radītajā pasaulē, un tā ir neatņemama ikdienas attiecību ar bērnu veidošanas sastāvdaļa.

4.    Uzdod atvērtos jautājumus!

Ar jautājumu uzdošanu vienmēr ir jābūt uzmanīgam, jo pārāk liels to apjoms atņem bērnam iespēju vadīt situāciju, kā arī ar jautājumiem var radīt pretēju efektu – bērns nogurst, jūtas noslogots un nevēlas dalīties ar vecākiem.

Slēgtie jautājumi, kas sākas ar “vai”, kā rezultātā tiek limitēts bērna sniedzamo atbilžu lauks, no ikdienas komunikācijas ir jāizskauž pavisam. Tie arī netieši apšauba bērnu, veicinot pašvērtējuma pazemināšanos. 

Galvenais jautājumu uzdošanas mērķis ir noskaidrot faktus.

5.    Nekritizē bērnu!

Kritika nedrīkst būt ikdienas komunikācijas daļa. Tā veicina negatīvu un nevēlamu uzvedību, neuzticēšanos, agresivitāti un ieraušanos sevī. Šajā kategorijā iekļaujas arī tādi rupji komentāri kā “Ko ēd kā cūka” vai “Nesēdi kā veca tante”. Šie komentāri ir ļoti aizvainojoši. Bērniem ir tieša domāšana, un, piemēram, ironiju tie nesaprot līdz pat tīņa vecumam.

Nelieto vārdus, kas sākas ar ne-! Neej, nedari, nelec utt. Jebkuru teikumu vienmēr var pārvērst kā pozitīvi izteiktu. Tā vietā, lai teiktu “Nelēkā pa dīvānu”, saki: “Lēkā pa grīdu!” 

Ievērojot šos komunikācijas principus, tiek stiprināta bērna neatkarība, pašpārliecinātība, komunikācijas spējas, emociju regulācija, radošā domāšana un daudzas citas prasmes un spējas.