Tā gribētos teikt. Un no sirds arī vēlēt. Ceru, ka gads iesācies veiksmīgi un novēu to gan raženu, gan spriganu, gan mīļu!!! Visiem, visiem, visiem! 

Kas tad jauns mūsmājās? Ziemassvētki sabrauca, sabija un aizbrauca, rūķi dāvanas sanesa (žagari izpalika), Jaunais gads sagaidīts un nu jau norit lielā rosība.

Jaunais gads arī atnācis ar pārdomām, kuras man radušās ieejot Māmiņu Kluba mājas lapā un secinot bēdīgu faktu – cilvēki, kuri nezina, kas notiek manas ģimenes ikdienā, notikumos un dzīvē var apēst bez sāls. Žēl, ka dažas mammas uzskata mani par lepnu, slinku...jo nerakstu blogus tik aktīvi, kā iepriekš. Mīļās māmiņas. Kādēļ tā?  Visa dzīve jau negriežas ap konkrētiem superbēbjiem, jo mums katrai ir savs superbēbis, kurš ir vienīgais un īstais superbēbis.  Tādēļ atzīšu – sāpīgi, kad tiesā, nezinot to, ka man, piemēram, tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams uzrakstīt blogu. Un darba laikā nudien es nevaru atļauties blogot. Jā – esmu strādājoša mamma uz pilnu slodzi, kurai ir jāapmaksā rēķini, jākopj māja un jāaudzina bērns, nevis degunu gaisā turoša mamma, kura tagad baigi domā, ka pasaule griežas ap viņu.  Galu galā Superbēbja projekta aktīvais posms ir beidzies līdz ar Kates gada jubileju. Un tad, kad sakrājas stāstāmais, to var uzrakstīt. Bet māmiņas, kuru bērniņi ir vecāki par gandrīz pusotru gadu jau zina, ka nu jau lēnāk notiek mazuļa aktivitātes – bērns iet savā dzīvē un mācās dzīvi. Mammas, kuras nosoda, ķengā.. vai jūs pašas rakstat blogus? Vai jūs stāstat, kā jūsu mazuļi attīstās, aug, mācās? Iesaku katrai ko tādu regulāri padarīt un padalīties pieredzē, nevis brukt virsū, ja nav ar pulksteņa precizitāti ielikts blogs Māmiņu Kluba mājas lapā. Tāds bēdīgs ievads, bet vēlējos šos vārdus pateikt.

Kate aug. Ko gan citu var teikt, ja mājās ir  mazs un sprigans spridzeklītis, kuram apritējuši gads un 4 mēneši.  Aug gan buciņš, gan tā radziņi, gan arī mati uz galvas (juuuuhuuu, kārtīgi var likt sprādzes un taisīt „sīpoliņu”). Kate ar pie sprādzēm tika pieradināta bērnudārzā, tad nu mājās ar viņa šo rotu pieņēma diezgan ātri.

Bērnudārza gaitas ir lieliskas. Sanāk jau kāds krekšķis vai šķidrais puncis pa vidu (tā nu ar Kati nosēdējām Ziemassvētku brīvdienās  vairāk slimojot pa māju – te viņa, te es ). Toties kopumā redzu, cik bērnudārzs bija lieliska izvēle manam mazajam dauzonim! Zīmēšana, līmēšana, šķirošana, dejošana, dziedāšana. Un ik pa laikam redzu, ka ko jaunu viņa samācījusies ir.  Ir arī pirmie kautiņi bērnudārzā (nesadala rotaļlietas). Protams, pļāpāšana ir nepārtraukta. Vārdu krājums ir liels un ik pa laikam tiek lipināti divi vārdi vai to atdarinājumi kopā. Katru rītu tiek nosaukti vārdi „kaķis” (jo tas pie gultas viņu modina), „puķe” (jo palma ir pārcēlusies uz guļamistabu) un „mamma” (tā esmu gan es, gan Arvīds – šobrīd vārds „tete” ir piemirsies un visi ir mammas).

Katru vakaru pēc bērnudārza Kate nes grāmatas un tad nu norit lasīšanas process. Grāmatas ir mīļākā rotaļlieta.Tai seko koka zirdziņs un kluči. Un dejošana!!!! Kate dejo visu laiku, kā izdzird mūziku. Bieži viņai dziedu un nu jau mazā ar padungo šo to līdzi. Cepu cepu kukulīti un Vāru putriņu.

Par ēšanu – Kate ēd visu! Toties piena produktiem ir pauze. Alerģiska reakcija.  Tad nu pleķi ir sanākuši uz ādas, kurus cītīgi smērēju, lai mazinātu diskomfortu. Tad nu ar jāpadzer sīrupiņš, lai alerģiju mazinātu un vēlaķ jau atkal mēģinās dot pienu.

Protams, aktuāli ir ziemas prieki!!!!!!! Sniegs ir topā!!! Kate ir izvizināta ar ragavām, traukusies no kalna ar tām (kopā ar vecākiem, protams) un tad vēl enģelīšu imitēšana. Njā, kombinezons gan nedaudz ierobežo brīvību kustībās. Tāds maziņš tuntulītis!

Lielajā salā gan mēs abas pamatīgi saaukstējāmies – punķi, klepus, temperatūra ir tas negatīvais, bet gardsa tēja un medus silda! Tā nu atkal es un mazā esam uz pekām! Pirmā diena bērnudārzā pēc pauzes un man darbos.