Viens solis līdz skolai

Katrs vecums ir ar kaut ko ļoti īpašs. Laiks nestāv uz vietas un nu mēs esam pirms pēdējā pakāpiena, lai droši iesoļotu skolā. Katrīnei ir sācies laiks, kad jādodās uz pirmskolas apmācību.

Tāpēc ir jāsāk gatavoties šim procesam laicīgi. Es laiku pa laikam, Jums pastāstīšu, kas notiek dārziņā, kā sokas skolā un kāda ir mācību programma. Kur var iegādāties noderīgas lietas tieši pirmsskolniekam un ar kādām problēmām es saskaros gan audzināšanas, gan mācību procesā.

1.Pajautājiet bērnu dārzā , cik saspringts ir nodarbību grafiks.

Tā kā šis gads ir laiks, kad tāpat vienkārši mājās palikt nevar, pirmais, pajautājiet, kad notiek kādas nodarbības.

Mūsu dārziņā nopietnās dienas ir otrdiena, trešdiena un ceturdiena.

Tas noteikti ir svarīgi, lai zinātu, kurās dienās mazuli var paturēt mājās. Tāpat visbiežāk slimības sāk uzglūnēt tieši nedēļas beigās, tātad ir laiks, kuru var izmantot bērna rehabilitācijai. Lai neielaistu slimību, bērnu var paturēt mājās neiekavējot mācības.

2. Šajā gadā nav ieteicams kavēt vecāku sapulces.

Sapulces šajā gadā atšķiras ar to, ka no jaukas pačalošanas esam pārgājuši nopietnu uzdevumu risināšanā. 

Kas nepieciešams, lai mazulis vieglāk apgūst mācību programmu.

Kur un kā svinēsim izlaidumu.

Kādas jaunas iemaņas tiks attīstītas bērnam šajā gadā. 

Mūsu bērnudārs piedāvā lielajiem bērniem peldēšanas apmācību.

3. Biežāk kā citus gadus izvēlamies ceļa maršrutu pa kuru bērnam nāksies doties uz skolu vai atpakaļ.

Šādas pastaigas noderēs pat tad, ja pirmklasniekam brauksim pakaļ, lai viņš jūtās droši, gadījumā, ja nu tomēr nāksies ceļu mērot vienam. Pie tam ir iespēja viņam ierādīt tieši to ceļa maršrutu, kas ir visdrošākais.

4. Turam ausis un acis vaļā.

Tas ir ļoti svarīgs punkts gatavojoties skolai. Ir bērni, kas ātri un viegli apgūst programmu, bet ir bērni, kas kautrējas, vai vienkārši ir lēnāki. Tad var gadīties, ka pēkšņi bērns sāk atteikties no iešanas uz dārziņu. Vai visu laiku jūutās slikti. Neaizmirsīsim katru vakaru pajautāt, kā tev gāja, ko mācījāties, vai tev viss izdevās. 

5.Pats galvenais uzmundrinājums un uzslavēšana.

Kad bērnam kaut kas  neveicās , viņš neapzināti meklē atbalstu savos tuvajos un to dara parādot kādu citu nodarbi, kas viņam sanāk labāk. (zīmēšana, krāsošana). Neaizmirsīsim, ka šajā vecumā viņam kā nekad ir nepieciešams mūsu atbalsts.

6. Neaizmirstam aprunāties ar audzinātāju.

Audzinātāja mūsu bērnu redz piecas dienas nedēļā, tapēc viņa redz to, ko mēs varam palaist garām. Piektdienās noteikti der ieskatīties bērna darba burtnīcā. Pie mums burtnīcas ir noliktas redzamā vietā, līdz ar ko nav problēmu to pašķirstīt un redzēt problēmiņas, kurām pievērst uzmanību. 

Nobeigumā gribu piebilst, ka man laikam ir vairāk bail nekā Katrīnei. Es gan to neizrādu, bet slikti paliek no domas, ka man būs viņa viena jāatstāj skolā. Jautāsiet kā bija ar lielajiem bērniem. Bija cits laiks, es biju daudz jaunāka un man nebija tik liela pieredze kā tagad. Tā kā dzīves pieredzei ne vienmēr ir tikai labā puse, ir lietas, kas iespiežas atmiņā un tu nekur nevari likties no nemiera sajūtas un bailēm par savu bērniņu.