Vērtē bērni: "Alise Brīnumzemē" Latvijas Nacionālajā teātrī

Pēc ilgākiem laikiem Latvijas lielākie teātri priecē ar bērniem domātām izrādēm. Dailes teātra "Inspektors Tutū" redzēts, iegādātas biļetes arī uz Valmieras teātra izrādi "Smieklu sasaukšanās". Bet šajā nedēļas nogalē devāmies uz Latvijas Nacionālo teātri. Atzīšos, tā bija pirmā reize Nacionālajā ne tikai Robertam, bet arī man. 

Biļetes uz "Alise Brīnumzemē" iegādāju jau ļoti savlaicīgi, šķiet, vēl pagājušajā gadā, jo izrāde ir topā - biļetes tiek izpirktas ļoti ātri. 

Devāmies ar milzu gaidām, jo redzētās fotogrāfijas liecināja, ka būs krāšņi un iespaidīgi, savukārt Roberts visvairāk gaidīja Minecraft varoņu uznācienu. Kā mums patika? Šī ir tā reize, kad nespēju sev samelot un teikt, ka bija superīgi, lieliski, man tik ļoti patika! Es saprotu, ka Alise Brīnumzemē jau pašos pamatos ir samērā dīvains darbs, bet izrāde bija vēl dīvaināka. Ir retas tās reizes, kad izrādes laikā apsveru domu par celšanos kājās un iešanu projām. Patiesībā, līdz šim tā ir bijis tikai vienu reizi - Liepājas teātra izrādē "Roberto Zuko", taču, pēc Nacionālā teātra variācijas par Alisi Brīnumzemē, "Roberto Zuko" šķita tīrākie ziediņi. 

Visas izrādes garumā, šķiet, uz skatuves valdīja pilnīgs haoss un viss, ar ko centās izbraukt režisore, bija vien iespaidīgie tērpi un specefekti. Roberts ik pa brīdim man piebakstīja, prasot, kad gan būs Minecraft? Pēc skatītāju sajūsmas brīdī, kad Minecraft varoņi tiešām parādījās, šķiet, šī bija vienīgā daļa, kura bērnos radīja interesi. Tad mazie skatītāji smējās un dzīvoja līdzi, savukārt pārējās daļās, šķiet, valdīja neizpratne, no sērijas, velns pār stenderi, kas tas vispār par murgu? Brīdī, kad beidzās pirmais cēliens, Roberts priecīgs vaicāja, vai viss, jau beidzās? Savukārt uz manu atbildi, ka būs vēl arī otrais cēliens, viņš sadrūma ne pa jokam. Cerību pilna, ka viņa atbilde būs pozitīva, piedāvāju starpbrīdī doties projām, uz ko Roberts vaicāja, vai tā drīkst darīt? Galu galā tomēr palikām līdz beigām, jo starpbrīdī vismaz prieku bērnā raisīja LMT piedāvātie tehnoloģiskie brīnumi - skatītāji ar planšetes starpniecību varēja atklāt apkārtējā vidē to, kas savādāk nav redzams.

Bet, ja turpinām par izrādi "Alise Brīnumzemē". Ja gribat kaut ko iespaidīgu, dārgu un aktīvu, tad šis noteikti būs laikā, taču, ja vēlaties tiešām kulturālu baudījumu, kas izglīto, liek arī pēc izrādes turpināt domāt, raisīt sarunas, tad... nezinu gan. Man šķiet, ka vislabāk šo izrādi raksturo divas meitenes, kas sēdēja nākamajā rindā aiz mums. Tiklīdz beidzās izrāde, viņas, skolniecītes, abas uzreiz bija kājās un savā starpā noteica: "Tas ir sliktākais, kas līdz šim redzēts."

Katrā gadījumā, Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Alise Brīnumzemē" vienaldzīgu neatstās nevienu - izrāde vai nu ļoti patiks, vai arī ļoti nepatiks. Viedokļa "pa vidu" nebūs.

Vai es ietu vēl vienu reizi? Noteikti nē. Savukārt Roberts toleranti uz šo jautājumu, vai vēlētos izrādi noskatīties atkārtoti, atbildēja, ka nezinot gan.

Rezumē - ir redzēts un ziņkārība apmierināta. Vairāk nekad.