19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Aizvien biežāk aizdomājos par to cik tālu ir izglītības iestāžu un pedagogu atbildība par apgūstamo programmu un kur sākas un beidzas vecāku atbildība.
Nē, nē, es nevēlos teikt, ka viss ir jāizdara skolai, bērnu dārzam un pedagogiem, bet reizēm tā vien gribas skaļi kliegt, ka nu nevajag visu nolikt uz vecāku pleciem.
Tad nu visu pēc kārtas.
Bērnu dārza vecāku sapulcē, kā sliktais piemērs tika minēts viena mamma, kura redz neesot mājās bērnam mācījusi lasīt un tāpēc vasarā pirms skolas nācies ņemt privātskolotāju. No vienas puses, tā nenoliedzami ir vecāku atbildība, nodrošināt, lai bērns apgūst nepieciešamās zināšanas. No otras puses mums valstī ir noteikta obligātā (!) pirmsskolas apmācība – bērns uz bērnu dārzu, vecāki uz darbu. Reāli tas dzīvē bieži vien nozīmē bērnu 7:30-8:00 nogādāt bērnudārzā un izņemt 18:00-18:30. Kamēr vakariņas, kamēr paēd, guļamlaiks jau klāt – kad vēl iespēt bērnam pēc garās dienas kaut ko iemācīt? Bērns arī ir piekusis un ne vienmēr šajā laikā vairs spēj koncentrēties mācībām!
Protams, mans bērns, mana ieinteresētība un kaut kā jau izgrozīšos, bet pilnīgi saprotu tos vecākus, kuriem šī ir reāla problēma.
Varētu padomāt, ka kaut kas mainās skolā – bet ne tak! Vēl tagad atceros, ka meitai skolas gaitas uzsākot, vecāku sapulcē klases audzinātāja aizrautīgi un rūpīgi stāstīja – cik līnijas/rūtiņas jāatstāj starp uzdevumiem, kur jāraksta datums, ko tagad māca, kā burti pareizi jāsavieno , nedomāju, ka tas ir vecāku sapulces sarunu temats! Individuālā sarunā ar skolotāju vienojāmies, ka mans pienākums ir iemācīt, ka bērnam ir jāpilda mājas darbi un bērns var vērsties pie manis, ja kaut ko nesaprot, bet pa lielam skolas mācību viela un darbu noformējums ir skolotājas kompetences, īpaši tāpēc, ka prasības mainās laika gaitā. Starp citu, skolotāja par to ļoti apvainojās nez kāpēc.
Vakardien skatos sižetu, kur stāsta, ka vecākiem ir jāmāca bērniem pareizi skriet, jo citādi rodas dažādas problēmas un skolā ir grūti fizkultūras stundās. Viss jau būtu labi, ja to nestāstītu fizkultūras skolotāja, kurai, manuprāt, ir tiešais pienākums skolēniem iemācīt kā pareizi pildāmi fiziskie vingrinājumi! Kurš, pie velna, ir studējis kā pareizi tas darāms – pedagogs vai vecāks?
Kā jums šķiet?
Bilde no satori.lv
Man šķiet, ka kontroles institūcijas bieži vien kontrolē lietas, kas nav būtiskākās, kas ir ķeksīša pēc atbilstoši likumdošanai. Piemēram, lai bērns skrietu krosu tiek prasīta ārsta zīme par bērna spējām piedalīties paaugstinātas intensitātes sporta nodarbībās. No vienas puses - formāli izskatās viss ok. No otras puses - šādas zīmes ārsti cep kā pankūkas, pat uz bērnu nepaskatoties, jo uz aci tāpat nenovērtēsi, bet visus dēļ krosa vai sporta spēļu sacīkstēm skolā sūtīt uz sporta dispanseru ir neprāts! Man liktos, ka vajag otrādi, kā bija kādreiz - ir identificēta problēma, ir ārsta zīme - atbrīvojums, bet citādi pēc noklusējuma visi var piedalīties.
Redz, man šķiet, ka sporta Skolotāju, kuri tiešām iemāca un ierāda, kā pareizi pildīt vingrinājumus, nevis parāda vienreiz, pēc tam liek pildīt uz atzīmi, pofig bērns to dara pareizi vai nepareizi, ir šķiet LV uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi!
Tavējie bērni vēl skolā neiet?
Es nedomāju, ka bērna audzināšana un prasmes ir jāatstāj tikai izglītības iestādes ziņā. Manis pašas intersēs ir palīdzēt bērnam apgūt zināšanas, bet ir lietas, kur tiešām nejūtos kompetenta (piem. tajā pašā sportā - kā tehniski pareizi kaut ko izpildīt).....
protams, ka arī vecākiem ir jāstrādā ar bērnu mājās, bet tam ir jāpievērš īpaša uzmanība tad, ja dārziņā vai skolā saka, ka bērnam ir nepieciešams vairāk attīstīt tādu vai tādu prasmi. diemžēl savā praksē esmu redzējusi bērnus, kuri nemāk elementāras lietas. piem sviestmaizi uzsmērēt neiemācīs dārziņā, tam ir jānāk no ģimenes. kā rīkoties ar naudu, kā attiekties pret ēdienu, maizi, cienīt citus, to nevar iemācīt bērnudārzs, tas ir jāmāca ģimenē. bet, ja ģimene neko citu nedara kā tikai pliku neko, tad arī bērns būs tieši tāds pats pliks savās prasmēs.
😃 sasmējos, bet raksts ir ļoti labs un trāpīgs. esmu skolotāja. uzskatu, ka tā ir man atbildība iemācīt bērnam to, ko varu iemācīt savā mācību priekšmetā. es nevaru prasīt vairāk. protams, ka bērns var apgūt pats vai kaut kur papildus pulciņā.
bet nu par mazajiem. es neesmu pirmskolas izglītības skolotājs, lai zinātu kā pareizāk iemācīt bērnam kaut ko darīt - kaut vai lasīt. es kā pedagogs, nejaucos iekšā dārziņa audzinātāju darbā, katrai no mums ir sava pedagoģija un tās īpatnības, kas atkarīgas no vecumposmiem.
skriet. hmm.... ne es, ne vīrs, mēs nevaram iemācīt bērnam pareizi skriet. tas nu ir 100%! tas ir sporta pedagoga kompetencē. kā nekā šis skolotājs ir to mācījies. mācījies, lai mācītu citiem.
es tev piekrītu, kaut kas tai izglītības sistēmā nav kārtībā. Iespējams tāpēc, ka nav vajadzīgās kontroles un pedagogs nenes nekādu atbildību. Mums gan māca lasīt b/d un pirmajā septembrī jau tika pateikt, ka kavēt vajadzētu pēc iespējas mazāk, jo sāksies nopietnas nodarbības, neskatoties uz to, ka \Kate ir 5 gadnieks. Par skriešanu ir tāpat kā ar glītrakstīšanu. Ja to pareizi mazam cilvēkam neiemāca, tad pēc tam tas rada problēmas.