Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Ņikita Kovaļovs. Viņš uzsvēra, ka ne Vispārējās izglītības likumā, ne likumā par valsts pārbaudījumu norises kārtību nav noteikts, ka starp diviem skolas vai valsts pārbaudes darbiem ir jābūt minimālam vienas dienas pārtraukumam. Ņ.Kovaļovs skaidroja, ka skolas pārbaudes darbi ir gan kontroldarbi par tēmām, gan darbi, kurus veido skolas administrācija, bet valsts pārbaudes darbi ir eksāmeni.
Iniciatīvā uzsvērts, ka šī trūkuma dēļ vairākās skolās tiek organizēti pat vairāki pārbaudes darbi vienā dienā un vairākas dienas pēc kārtas, kas, Ņ.Kovaļova ieskatā, ir pilnīgi nepareizi. Pirmkārt, gatavoties vairākiem pārbaudes darbiem ir ļoti grūti, tāpēc pazeminās skolēnu rezultāti un vēlme gatavoties. Otrkārt, skolēniem sāk pietrūkt brīvā laika, kas neļauj daudzpusīgi izglītoties, nav iespējams piedalīties ārpusskolas pasākumos. Treškārt, šāda pārslodze apdraud skolēnu veselību, samazina miega daudzumu un atpūtas laiku, uzskaitīja iniciatīvas autors.
"Šogad Izglītības un zinātnes ministrija izveidoja tādu valsts pārbaudījumu grafiku, kurā obligātais eksāmens latviešu valodā un izvēles eksāmens informātikā notiks bez nevienas dienas pārtraukuma. Eksāmeni nosaka skolēnu nākotni. Kāpēc skolēniem nav iespējas parādīt visas savas spējas divos eksāmenos? Kāpēc viņiem vajag pielāgoties šiem apstākļiem un samierināties ar to, ka rezultāti šāda nepareizi sastādīta grafika dēļ var būt zemāki?" satraucies Ņ.Kovaļovs.
Tāpēc viņš rosina atbalstīt iniciatīvu, kas paredz izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku gan 2017./2018.mācību gadā, gan nākamajos mācību gados, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem.
"Amatpersonām ir grūti iedomāties, kāds ieguvums būs no šīs vienas dienas starp kontroldarbiem vai eksāmeniem, bet skolēni to saprot un atbalsta," uzskata Ņ.Kovaļovs.
Viņš pārliecināts, ka skolēniem šādu izmaiņu rezultātā būs vairāk laika, lai sagatavotos kontroldarbiem, skolēni varēs kvalitatīvāk gatavoties katram darbam. Tāpat skolēniem būs vairāk brīvā laika un viņi varēs apmeklēt ārpusskolas pasākumus un attīstīt sevi ne tikai pēc skolas programmas. Treškārt, samazināsies skolēnu pārslodze, palielināsies miega daudzums un atpūtas laiks.
Nu... Sāksim ar to, ka jāmācās ir visu laiku, nevis kampaņveidā. Un vai esat gatavi pagarināt mācību gadu? Valsts eksāmeni varētu būt ar dienas starplaiku, bet ieskaites un kontroldarbi pēc vajadzības, jo ar tiem pārbauda zināšanu apguves līmeni, tātad to, ko skolēns zina un ir sapratis. Skolēni tā jau nemāk mācīties, nevajag to kultivēt.
Jā un nē - daļa taisnības ierosinātājam ir. Tomēr ļoti daudz ir skolas pedagogu rokās kā plānot darbu un pārbaudes darbus. Ja piemēro ierosināto risinājumu, tad jābūt skaidrai definīcijai kas ir pārbaudes darbs, jo mazie kontroldarbi (bieži vērtēti ar ieskaitīts/neieskaitīts) īsti nebūtu skaitāmi par pārbaudes darbiem, bet gan vairāk par mācību procesu.
Varbūt skolām būtu vairāk jāgatavo kompleksi pārbaudes darbi, piem. eseja par vēsturisku tēmu - vēstures saturs - viens vērtējums, forma/vēstījums/eseja - literatūra - otrs vērtējums, gramatika - trešais vērtējums. 'Šāda pieeja samazinātu kontroldarbu skaitu.
Vēl noteikti vecākiem un pedagogiem būtu jāsaprot, ka jāmācās ir konstanti, nevis jāsarauj uz pārbaudes darbiem. Tomēr pie sošās mācību programmas grūti īstenojama prasība, jo daudzos priekšmetos kontroldarbi balstās uz pliku faktu zināšanu, piem. vēsturē, kur noteikti varētu izmantot citādu pieeju.
Par valsts pārbaudes darbiem - it kā piekrītu, no otras puses paskaitām priekšmetus, kuros var likt eksāmenus, saliekam grafiku, man šķiet, ka lai šo prasību ievērotu būtu jābūt krietni garākam eksāmenu kārtošanas periodam - kā to var iegūt - elementāri - pagarinot mācību gadu. Vai esam tam gatavi?